Anna Auziņa
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Anna Auziņa (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A. Auziņa dzimusi dzejnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja Irēna Auziņa. Viņa mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1987-1994). Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1998) un Jura Jurjāna, Normunda Brasliņa un Kristapa Zariņa zīmēšanas un gleznošanas meistardarbnīcu (2001). No 1994. gada piedalījusies tēlotājas mākslas izstādēs. Nozīmīgākās personālizstādes: izstāde salonā "Telpa" Daugavpilī (1996), "Par godu vasarai" Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā (2001), "Bābu vasara" Reiterna namā (2001), "Vižņi un mākoņi" Mākslas salonā 11. novembra krastmalā 35 (2002), "Dzīve Purvciemā" salonā "Māksla" (2006) un "Viņš" galerijā "AG7" (2006).
Strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Kultūras un starpkultūru studiju programmu (2013). Kopš 2014. gada LKA vieslektore. 2013. gadā uzsākusi studijas Latvijas Universitātes Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, 2019. gadā ieguvusi doktores grādu. Pētījumi par sievišķo valodu latviešu dzejā.[1] Publicē recenzijas par dzejas grāmatām. Dzīvo Carnikavā.
Dzeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais dzejolis publicēts 1991. gadā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju par krājuma "Atšķirtie dārzi" manuskriptu (1994), tas izdots grāmatā 1995. gadā un tiek uzskatīts par novatorisku sievišķās rakstības pieteikumu 90. gadu dzejā. Auziņas aizsākto tradīciju Jānis Elsbergs raksturojis: "Emocionāla atraisītība un tiešums blīvā gleznainu, konkrētu tēlu plūdumā, asi reālistisku, raupju ikdienas detaļu sadzīvošana ar jaudīgu jutekliskumu un vissmalkākajiem, trauslākajiem tēliem un noskaņām."[2] Anda Kubuliņa rakstījusi, ka Auziņa jaunas meitenes pieredzi izsaka ar iniciācijas rituālu simboliem, nosaucot viņas stilu par "mītisko simbolismu".[3]
2001. gadā Auziņa pabeidz darbu pie otrā dzejoļu krājuma, tā manuskripts iegūst a/s "Preses nams" latviešu oriģinālliteratūras konkursa balvu dzejā un gada nogalē tiek izdots ar nosaukumu "Slēpotāji bučojas sniegā". Kritiķe Inta Čaklā par krājumu raksta: "Annas Auziņas otrais dzejoļu krājums piesaista vispirms ar pamatnoskaņu, kāda mūsu dzejā ir reta. Tā ir kāpināta dzīvesprieka prasība, dzīves kā baudas un Dieva dāvanas izjūta. Turklāt dzīves garšas avots nav kādi īpaši, ikdienai pāri pacelti stāvokļi, bet pati pasaulīgā dzīve savā raibajā un vitālajā plūdumā."[4] Kārlis Vērdiņš raksturojis krājumu kā "samierināšanos ar pasaules sāpju un skaistuma ilglaicību."[5]
Trešais krājums "Es izskatījos laimīga" top astoņus gadus. Šī krājuma ievaddzejolis "Man iekšā ir grāmata" 2008. gadā uzvar viena dzejoļa konkursā un saņem Olivereto balvu. Krājums iznāk 2010. gada nogalē un tiek nominēts Literatūras gada balvai kā viena no labākajām gada oriģinālliteratūras grāmatām. 2011. gadā krājums saņem žurnāla "Latvju Teksti" balvu, kā arī Ojāra Vācieša prēmiju. Edvīns Raups par krājumu rakstījis: "Katrā ziņā Annas Auziņas grāmatas efīrais ķermenis, kurā ir jāienirst, un skaistā dvēsele, kas ir aptaustāma kā sievietes miesa, atgādina laimes pamestu idilli, un latviešu literatūrā tiešām būs maz tik poētiski trāpīgi un pat skarbi attēlotu jaunu, "sevi īstenojušu" sieviešu pasauļu.[6] Aivars Eipurs uzsver autores emocionalitāti: "Konfliktu tā kā nemana, taču ir kaut kas cits - mīļums. Kas tā par dzejas kategoriju? Mīļums kā putna spalva vai vīģes lapa literatūrzinātnes grāmatā, kas piepeši jānodefinē kā šīs zinātnes sastāvdaļa, runājot par dzeju."[7]
2017. gadā iznāk ceturtais krājums "Annas pūra govs"[8], kurā iekļauta arī poēma "Identitāte", kas 2014. gadā kļuva par vienu no žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursa laureātēm. Krājumā iekļauta arī konceptuālā poēma "Apziņa", kas veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās. Autore par poēmas tapšanu stāsta: "Un tur ir apziņas lauskas – gan privātas, individuālas, gan kolektīvas. Tur ir interneta meklētājā atrodami citāti un tādi, ko esmu ņēmusi no savu draugu ierakstiem sociālajos tīklos. Ne tikai vēstules vai mani personiskie izdomājumi. Man tagad grūti pateikt proporciju, cik tur ir mana teksta, cik citātu. Arī no latviešu literatūras vēstures, tostarp. Bet tā struktūra ir rāmis. Tas episkais stāsts ir nevis par notikumiem, bet par to, kas notiek valodā vai apziņā."[9]
Kritiķe Zita Kārkla raksta: "Vārdi, teikumi, citāti no literatūras vēstures, sociālajiem tīkliem, sarunas, piezīmes, kaut kur pamanīti uzraksti kopā ar Auziņas pašas tekstiem rakstīti gan datorā, gan ar roku, aizpilda gada plānotāja 12 mēnešus. Šāds pieraksts rada ne tikai melnraksta un domu plūsmas efektu, bet arī klātbūtnes sajūtu. Uzsverot personisko, autobiogrāfisko, tas kaut kādā ziņā atgādina darbu no izstādes "Es pieskaros sev" – Andas Magones darba "Vidus" daļu – apskatei izlikto Piezīmju burtnīcu (2008–2010), kurā privātais kļūst publisks, it kā nenozīmīgais un ikdienišķais – nozīmīgs."[10] Arī Raimonds Ķirķis atzinīgi vērtē abas poēmas: "Auziņas apņēmība paplašināt poēmas žanra robežas ar diviem tipoloģiski līdzīgiem darbiem, turklāt darīt to ar eksperimentālu vērienu, vieš cerības par dzejas vitalitātes atjaunošanos laikā, kad par dvēseli runāt ir banāli, vēsture ir kino un prozas aizgādībā, bet lietderībai ir diktatoriski vaibsti."[11] Artis Ostups raksta: ""Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es"".[12]
2017. gada oktobrī krājums saņem Ojāra Vācieša prēmiju.[13] 2018. gada janvāra sākumā tas tiek nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā,[14] un 8. februārī kļūst par vienu no balvas laureātiem.[15] 2018. gada aprīlī tiek izplatīta ziņa, ka krājums saņēmis arī AKKA/LAA Autora balvu.[16] Krājums nominēts Literatūras gada balvai.
A. Auziņas teksti vairākkārt komponēti. Intara Busuļa albumā "Nākamā pietura" (2017) iekļauta viņa komponēta dziesma "Reiz tu nāksi klusumā", Inetas Rudzītes albumā "Manā varā" (2018) iekļauta Jāņa Lūsēna dziesma "Es vēroju", savukārt grupas "Sigma" albumā "Mitoloģijas" (2018) iekļauta grupas dalībnieku dziesma "Mikēniete". A. Auziņa rakstījusi dziesmu tekstus I. Busuļa albumam "CitāC" (2013).
Proza
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā izdota pirmā A. Auziņas prozas grāmata "Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata", kas stāsta par sievietes izaugšanu no bērnības līdz briedumam un savas seksualitātes apzināšanos. 2022. gada februārī Latvijas PEN publiskoja savu aizvadītā gada nozīmīgāko latviešu grāmatu sarakstu, iekļaujot tajā arī "Mājokli".[17] Grāmata nominēta Literatūras gada balvai kā viens no gada labākajiem prozas darbiem.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atšķirtie dārzi. Rīga: Uguns, 1995.
- Slēpotāji bučojas sniegā. Rīga: Preses nams, 2001.
- Es izskatījos laimīga. Rīga: Mansards, 2010.
- Annas pūra govs. Rīga: Neputns, 2017.
Proza
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata. Rīga: Ascendum, 2021.
Dzejas publikācijas citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Älä juo vesijohtovettä. Somu val. atdz. Helena Johansone, Jirki Kīskinens, Harijs Forsbloms. [Somija], Pohjoinen, 1997.
- Nära röster över vatten. Zviedru val. atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1997.
- Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland. Vācu val. atdz. Heide Lydia Schmidt. Rīga: Nordik, 1997.
- 1000 и 1 отражение: стихи молодых латышских поэтов. Krievu val. atdz. Milena Makarova. Rīga: Elpa, 2001.
- Poetinis Druskininkų ruduo 2006. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Vaga, 2006.
- Six Latvian Poets. Angļu val. atdz. Ieva Lešinska. Lielbritānija: Arc Publications, 2011.
- Pavasaris bus kaip visuomet. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2012.
- Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1). Dažādi atdzejotāji. University of New Orleans Press, 2013.
- Ирина Цыгальская. Ритмы: стихотворения & переводы. Krievu val. atdz. Irina Cigaļska. Rīga: ЛОРК, 2014.
- Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije. Slovēņu val. atdz. Klemens Pisks. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016.
- Terra Mariana. Gruzīnu valodā atdz. Rauls Čilačava. Autorizdevums, 2016.
- La revue Boustro (numéro 4). Franču valodā atdz. Nicolas Auzanneau, 2018.
- Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020.
- Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022.
- Alfabeedi sünnimaa (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nominētais darbs | Balva | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1995 | Atšķirtie dārzi | Klāva Elsberga prēmija | Iegūts |
| 2001 | Slēpotāji bučojas sniegā | A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balva | Iegūts |
| 2008 | 'Dzejolis "Man iekšā ir grāmata..." | Olivereto balva | Iegūts |
| 2010 | Es izskatījos laimīga | Literatūras gada balva - labākais oriģinālliteratūras darbs | Nominēts |
| 2011 | "Latvju Tekstu" dzejas balva | Iegūts | |
| Ojāra Vācieša prēmija | Iegūts | ||
| 2014 | Poēma "Identitāte" | "Latvju Tekstu" poēmu konkurss | Laureāte |
| 2017 | Annas pūra govs | Ojāra Vācieša prēmija | Iegūts |
| Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā | Iegūts | ||
| Literatūras gada balva - labākā dzejas grāmata | Nominēts | ||
| 2018 | AKKA/LAA Autora balva | Iegūts | |
| 2022 | Mājoklis | Literatūras gada balva | Nominēts |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anna Auziņa: vieslektore. http://www.lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ Arhivēts 2020. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Jānis Elsbergs. Sievietes, sievietes, sievietes. Satori, 2008, 23. sept. http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes
- ↑ Anda Kubuliņa. Jaunienestais un eksperimenti 1995. gada dzejas grāmatās. Latviešu literatūra: 1995. gads. Rīga: Zinātne, 1996, 22.-26. lpp.
- ↑ Inta Čaklā. Paradīzes vārtos. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002, 10. maijs.
- ↑ Kārlis Vērdiņš. Bučas Annai. Luna, Nr. 8 [2002], 87.-88. lpp.
- ↑ Edvīns Raups. Čik čik čik. Diena. 2011, 21. janv.
- ↑ Aivars Eipurs. Lūk, mums dzejniece impresioniste! Satori, 2010, 29. dec.
- ↑ Annas pūra govs. http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU Arhivēts 2017. gada 19. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Juta Ance Romberga un Raimonds Ķirķis. Noklausītā apziņa [intervija ar A. Auziņu]. Punctum, 2017, 3. aprīlis. http://www.punctummagazine.lv/2017/04/03/noklausita-apzina/
- ↑ Zita Kārkla. Mīlestības paralēlās straumes. Ubi Sunt, 2017, 13. maijs. http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ Arhivēts 2017. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Raimonds Ķirķis. Auziņas konstelācijas. Punctum, 2017, 2. maijs. http://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/auzinas-konstelacijas/
- ↑ Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 2017, 30. marts. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/suslikziedi-un-trudaina-zeme-ostups-par-auzinas-krajumu-annas-pura-govs.d[novecojusi saite]? id=48678255
- ↑ Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā piešķirta Annai Auziņai
- ↑ Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti. Diena, 2018, 4. janv.
- ↑ Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureāti Diena, 2018, 8. janv.
- ↑ Autora balvu 2018 piešķir Auziņai, Heinrihsonei, Kļavai un Ulbergai. Satori, 2018, 20. aprīlis.
- ↑ Latvijas PEN gada nozīmīgāko grāmatu sarakstā iekļauti divi Ascendum izdevumi.. Satori, 2022, 14. februārī.
|