Indriķis Jurko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Indriķis Jurko
Indriķis Jurko
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 10. septembrī
Pāles pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1971. gada 8. aprīlī (77 gadi)
Ķelne, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvežleitnants
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: Vācija Trešais reihs
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., ordeņi, Lāčplēša kara ordenis

Indriķis Jurko, arī Heinrihs Jurko (1893—1971) bija latviešu virsnieks. Karoja Pirmajā pasaules karā, Latvijas brīvības cīņās un Otrajā pasaules karā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 10. septembrī Pāles pagasta Ārciemā Gustava Jurko ģimenē. Mācījās Rīgas biržas komercskolā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada oktobrī viņu iesauca Krievijas impērijas armijā, dienēja 1. rezerves artilērijas brigādē, paaugstināts līdz poručika dienesta pakāpei. 1918. gada decembrī iestājās Latvijas armijā, bija Latvijas neatkarības rotas virsleitnants. 1919. gada 16. janvārī kaujā pie Lielauces muižas atsita Padomju Latvijas armijas uzbrukumu, par ko 1925. gadā apbalvots ar Lāčplēša ordeni.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņam izdevās izvairīties no represijām. Vācu okupācijas laikā bija tulks Rīgas prefektūrā, pēc tam Jātnieku policijas priekšnieks pulkvežleitnanta pakāpē. 1944. gada vasarā Vaiņodē saformēja artilērijas vienību un piedalījās Jelgavas aizstāvēšanā. Kara beigās 1945. gadā krita čehu gūstā, izdots PSRS, aizvadīja gūstā piecus gadus, pēc atbrīvošanas dzīvoja VFR.

Miris 1971. gada 8. aprīlī Ķelnē, apbedīts Köln-Bocklemind West kapsētā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]