Inga Ābele
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Inga Ābele (īstā vārdā Ingrīda Ābele; dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece, pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe. Baltijas Asamblejas balvas laureāte (2009).
Biogrāfija
Inga Ābele augusi un mācījusies Rīgā, vēlāk strādājusi Oktes zirgaudzētavā. 1997. gadā iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijā, kur Laura Gundara vadībā apguvusi teātra un TV dramaturģiju, studijas beigusi 2001. gadā. Literāras publikācijas kopš 1996. gada.
Vairākas Ābeles lugas iestudētas Latvijas un ārzemju profesionālajos teātros. Viņa ir scenārija autore TV filmai "Akas māja" (2000) un līdzautore kinofilmai "Pa ceļam aizejot" (2001), pēc viņas lugas veidota kinofilma "Tumšie brieži" (2006), pēc Ābeles dienasgrāmatām veidota izrāde "Sibīrija" (2004), viņa dramatizējusi teātrim literārus darbus, piemēram, pēc latviešu literatūras klasikas darbiem veidotajai izrādei "Skola" (2008).
Rakstniece saņēmusi Literatūras gada balvu dramaturģijā par grāmatu "Lugas" (2003) un četras prozā par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (2004) un romāniem "Paisums" (2008), "Klūgu mūks" (2014) un "Duna" (2017)[1]. 2009. gadā romāns "Paisums" apbalvots arī ar Baltijas asamblejas balvu. Ābeles stāsti vairākkārt apbalvoti arī ikgadējā festivālā "Prozas lasījumi".
Par Latgales vēsturei veltīto romānu "Klūgu mūks" Andra Neiburga rakstījusi: "ir tapis latviešu literatūrai nozīmīgs, liels darbs, literārs piemineklis Latgales vēsturei un Francim Trasunam, kas reizē ir arī laba un aizraujoša literatūra tiem, kas vēl spēj lasīt garus romānus."[2] 2014. gadā romānam piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, kā arī "Literatūras gada balva 2014" kā gada labākajam prozas darbam. Inga Ābele par šo romānu saņēma "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo tas izdots grāmatas formātā, e-grāmatas versijā, tulkots lietuviešu valodā, iestudēts radiolasījumos (Latgales Radio un Latvijas Radio 1), izdots radiolasījumu audio ieraksts un iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (režisore Indra Roga).[3]
Bibliogrāfija
Romāni
- Uguns nemodina. Rīga: Atēna, 2001.
- Paisums. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
- Klūgu mūks. Rīga: Dienas grāmata, 2014.
- Duna. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
Īsproza
- Akas māja. Rīga: Atēna, 1999.
- Sniega laika piezīmes. Rīga: Atēna, 2004.
- Austrumos no saules un ziemeļos no zemes. Rīga: Atēna, 2005.
- Kamenes un skudras. Rīga: Dienas grāmata, 2010.
Dzeja
- Nakts pragmatiķe. Rīga: Atēna, 2000.
- Atgāzenes stacijas zirgi [dzejproza ]. Rīga: Atēna, 2006.
Dramaturģija
Inga Ābele ir sarakstījusi vairākas lugas:
- Tumšie brieži (publ. 2000, teātrī 2001)
- Dzelzszāle (publ. 2001, teātrī 2001)
- Jasmīns (teātrī 2003)
- Lugas ["Tumšie brieži", "Dzelzszāle" un "Jasmīns"]. Rīga: Atēna, 2003.
- Skola (teātrī 2008)
- Sala (teātrī 2009)
- Labās asinis (teātrī 2011)
Citās valodās
- Nature morte à la grenade [Klusā daba ar granātābolu]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Henri Menentaud. Paris: L’Archange Minotaure, 2005.
- Ilden vækker ingen [Uguns nemodina]. Dāņu val. tulk. Karstens Lomholts. Husets Forlag, 2007.
- Ugnis nepabudins [Uguns nemodina]. Lietuviešu val. tulk. Veronika Adamonytė. Vilnius: Versus aureus, 2007.
- Elden väcker ingen [Uguns nemodina]. Zviedru val. tulk. Austra Krēsliņa. Ariel, 2008.
- Tihožitje z granatnim jabolkom [Klusā daba ar granātābolu]. Slovēņu val. tulk. Maja Kraigher. Ļubļana: Modrijan, 2008.
- Les cerfs noirs [Tumšie brieži]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Henri Menentaud. Montreuil-sous-Bois: Editions Théâtrales, 2008.
- Vítr promĕnlivých smĕrů [Mainīga virziena vējš]. Čehu val. tulk. Lenka Matoušková. Praha: Kniha Zlin, 2009.
- Högvatten [Paisums]. Zviedru val. tulk. Juris Kronbergs. Ariel, 2009.
- Saute de vent [Mainīga virziena vējš]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Žans Žaks Ringenuārs. Paris: L’Archange Minotaure, 2010.
- High Tide [Paisums]. Angļu val. tulk. Kaija Straumanis. Rochester, New York: Open Letter, 2013.
- Žilvičių smūtkelis [Klūgu mūks]. Lietuviešu val. tulk. Edmundas Untulis. Eglės leidykla, 2016.
Atsauces
- ↑ Zināmi Latvijas Literatūras gada balvas 2018 ieguvēji. Satori, 2018, 27. aprīlis.
- ↑ http://212.70.170.34/raksts/6984/Andra_Neiburga/Klugu_muks[novecojusi saite]
- ↑ «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKA/LAA. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.
|