Dzintars Sodums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzintars Sodums
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 13. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2008. gada 18. maijā (86 gadi)
Valsts karogs: Latvija Ikšķile, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Spensera, ASV
Valsts karogs: Latvija Ikšķile, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Tēvs — Andrejs Sodums, māte — Ella Soduma
Literārā darbība
Nodarbošanās Prozists, dzejnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda

Dzintars Sodums (dzimis 1922. gada 13. maijā Rīgā, miris 2008. gada 18. maijā Ikšķilē) bija latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzintars Sodums dzimis 1922. gadā Rīgā. Viņa tēvs, Andrejs Sodums, bija centrālās savienības “Konsums” darbinieks, vēlāk arī direktors un pēc padomju okupācijas tika izsūtīts (Sodums, viņa māte un māsa paglābās no izsūtīšanas, jo vecāki nesen bija šķīrušies). Dzintara Soduma māte Ella Soduma strādāja Zemnieku savienības laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā. 1936. gadā pabeidz Rīgas 23. pamatskolu. Par savu pirmo skolu Dz. Sodums raksta: „Labāko materiālu, ar ko dzīvot gadu desmitus, man ir devusi Rīgas 23. pamatskola Kronvalda bulvārī. Skolu vadīja Demokrātiskā Centra biedrs Sprīvulis, skolotāji bija no dažādām demokrātiskās Latvijas politiskajām partijām, bet vairākums ar sociāldemokrātisku un liberālu pārliecību." 1941. gadā Sodums beidza Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, kurā bija padziļināti apguvis antīko un angļu literatūru. 1942.—1943. gada ziemā studēja Latvijas Universitātes humanitārās fakultātes ievada kursa priekšmetus.

Soduma dzimtu trīs okupācijas Latvijas teritorijā skar sevišķi smagi. Pirmajā padomju okupācijā 1941. gada 13. un 14. jūnijā tiek izvesti tēvs, tēva otrā sieva un viņu bērns, vēl zīdainis, tēvamāte un tēvabrālis. No mātes radiem jau 1940. gada jūlijā tiek apcietināts un vēlāk nošauts mātes brālis Ernests Brastiņš, padomijas pirmajā gadā čeka apcietina un nogalina arī Ernesta Brastiņa dēlu Austrumu, tiek izvests mātes svainis Fricis Ansons, kas vairs neatgriežas, jo gājis bojā.

1943. gada aprīlī Sodumu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Volhovas fronti, kur viņš strādājis par kara ziņotāju. 18 mēnešus Sodums bija kara žurnālists, rakstīja laikrakstam Tēvija. 1944. gada oktobrī Rīgā Sodums dezertēja, ziemu nelegālā stāvoklī pavadīja Kurzemē un 1945. gada 17. maijā ar laivu nokļuva Gotlandē (šis laiks attēlots biogrāfiskajā romānā "Taisām tiltu pār plašu jūru"). Zviedrijā vasaru nostrādājis kā laukstrādnieks, Sodums pārcēlās uz Stokholmu, kur strādāja kā mašīnburtlicis un korektors. 1946. gadā Sodums salaulājās ar Skaidrīti Kronbergu (Sk.Kronenberg bija Latvijas Mākslas akadēmijas studente). 1963. gadā viņš izceļoja uz Bostonu ASV, kur no 1963. gada decembra līdz 1973. gadam strādājis par burtlici un korektoru (izglītību papildinājis Amerikas tipogrāfijas arodbiedrības skolā Kolorado). ASV Sodumu ģimenē piedzimst divi dēli - Andris un Mārcis Sodumi.

Pēc dzīvesbiedres Skaidrītes nāves Sodums 2006. gadā pārcēlās uz Latviju un dzīvoja rakstnieces un viņa daiļrades popularizētājas Noras Ikstenas mājās Ikšķilē. Dzintars Sodums miris 2008. gada 18. maijā un apbedīts Ikšķiles kapos.

Dzintara Soduma balva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, kuru ik gadus piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā Ikšķilē, maija mēnesī. Balvas žūrijā ir Liāna Langa, Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare, rakstniece Nora Ikstena, redaktore Gundega Blumberga, redaktors Arturs Hansons un rakstnieks Roalds Dobrovenskis.[1]

  • 2013 - Jānis Rokpelnis par grāmatu "Rīgas iestaigāšana", Pēteris Draguns par dzejoļu krājumu "Tumšā stunda" un Egīls Venters par romānu "Mainīgā intervence".
  • 2014 - Inga Ābele par kultūrvēsturisku romānu "Klūgu mūks" un Andris Zeibots par romānu "Okeāniskais es".
  • 2016 - Nora Ikstena par vēsturisko romānu "Mātes piens" un Uldis Bērziņš par "Eddas dziesmu" tulkojumu.[3]
  • 2017 - Knuts Skujenieks par Genādija Aihi grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu un Jānis Tomašs par dzejoļu krājumu "Melnie darba cimdi".[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopotos rakstus 7 sējumos (2001-2008) publicējis apgāds "Atēna".

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Taisām tiltu pār plašu jūru (1957), darbs vēlāk pārstrādāts kā "Beztiesīgie"
  • Jauni trimdā (1997)
  • Savai valstij audzināts (1993)
  • Blēžu romāns 1943-44 (2002)
  • Viņpuse (2008)

"Taisām tiltu pār plašu jūru", "Blēžu romāns 1943-44", "Savai valstij audzināts" un "Jauni trimdā" ir Dzintara Soduma autobiogrāfiska tetraloģija. "Blēžu romāns 1943-44" un "Taisām tiltu pār plašu jūru" attēlo Soduma piedzīvoto 2. pasaules kara laikā Latvijā, galvenokārt, Kurzemē. "Savai valstij audzināts" stāsta par Soduma bērnībā piedzīvoto, morāles principiem, kas viņam ieaudzināti. "Jauni trimdā" rakstīts pēc 40 gadus krātām piezīmēm un ataino laiku Stokholmā no 1945. gada līdz 1963. gadam.

Stāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lāčplēsis trimdā
  • Varoņu konference
  • Ezis akā (alegorisks stāsts par divām okupācijām, kas latviešiem bija jāpiedzīvo)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ostā
  • Notikumi dzīvokļu priekšpilsētas otrā stāvā
  • TV vienādojums

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]