Ingeborga Levita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ingeborga Levite (1926—2008) bija latviešu[1] dzejniece, kas pazīstama ar pseidonīmu Aija Zemzare.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi kā Ingeborga Bargs[3] 1926. gada 30. martā Tukumā jaunsaimnieku ģimenē. Viņas vectēvs Jānis Bargs bija aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, kas, bēgot no represijām, izceļoja uz Hamburgu Vācijā. Viņš bija LSDSP nelegālā laikraksta «Cīņa» tipogrāfijas turētājs Tēriņu ielā.[1] Viņas vecāki 1920. gadu vidū atgriezās Latvijā, kur apprecējās un iegādājās jaunsaimniecību pie Tukuma. Ingeborga Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc kara beigām 1946. gadā atgriezās dzimtenē. 1949. gada marta deportācijas laikā viņas vecākus izsūtīja uz Sibīriju, bet Ingeborgai izdevās paslēpties un dzīvot ar viltotiem personas dokumentiem, kurus izkārtoja viņas nākamais vīrs Jonass Levits.[1]

Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā. 1972. gadā saņēma atļauju izceļošanai uz Izraēlu, taču aizbrauca uz Rietumvāciju, kur īslaicīgi strādāja par latviešu laikraksta «Latvija» redaktori.[4] Mirusi 2008. gada 9. februārī Hamburgā.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrs Jonass Levits, dēls Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu Vija Beinerte la.lv 2015. gada 8. maijā
  2. Sudrabiņš, J. "Dzejniece Aija Zemzare", Treji Vārti, 1974, 1. janvāris
  3. geni.com
  4. "Latviešu rakstnieku un žurnālistu 6. salidojums Rietumvācijā šogad notika Libekā.", Laiks, 1974, 3. augusts