Ingveraugu rinda

Vikipēdijas lapa
Ingveraugu rinda
Zingiberales
Heliconia psittacorum
Heliconia psittacorum
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaIngveraugu rinda (Zingiberales)
Ingveraugu rinda Vikikrātuvē

Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas. Ingveraugu kārta ir unikāla un morfoloģiski daudzveidīga.[1] Lielākā daļa rindā klasificēto augu ir lakstaugi ar sakneņiem, kuriem tikai ziedēšanas laikā ir stublāji.[2] Ziedi parasti ir lieli un koši, un putekšņlapas bieži ir pārveidotas — tās veido krāsainas ziedlapiņām līdzīgas struktūras, kas piesaista apputeksnētājus.[3] Augu apputeksnē galvenokārt kukaiņi, kā arī daži putni un mazi zīdītāji, piemēram, sikspārņi un lemuri.

Ingveraugu rindas sugas ir sastopamas visur tropos, kā arī dažas sugas ir sastopamas subtropu un mērenā klimata joslā.

Rindā ir klasificēti vairāki dekoratīvi augi (karaliskā strelīcija, marantas, helikonijas), pārtikā izmantoti augi (banāni, plantāni), garšaugi un tautas medicīnā izmantoti augi (ingvers, kardamons, kurkuma).[3][4]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ingveru kārtā ir klasificētas šādas dzimtas:[5]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Botany 2015 - Re-Examining Zingiberales Fossils Using Leaf Venation». 2015.botanyconference.org. Skatīts: 2023-12-17.
  2. «Zingiberales». www.mobot.org. Skatīts: 2023-12-17.
  3. 3,0 3,1 «The Heliconia Society of Puerto Rico - Zingiberales». www.heliconiasocietypr.org. Skatīts: 2023-12-17.
  4. Bartlett, Madelaine E.; Specht, Chelsea D. (2010-07). "Evidence for the involvement of GLOBOSA ‐like gene duplications and expression divergence in the evolution of floral morphology in the Zingiberales" (en). New Phytologist 187 (2): 521–541. doi:10.1111/j.1469-8137.2010.03279.x. ISSN 0028-646X.
  5. Christenhusz, Maarten J.M.; Byng, James W. (2016-05-20). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1. ISSN 1179-3163.