INTASAT
INTASAT | |
INTASAT emblēma | |
KA veids | jonosfēras pētniecības pavadonis |
Operators | INTA, Spānija |
Starts | 15.11.1974. 17:11 UTC |
Starta vieta | Vandenberga SLC-2W ASV |
Nesējraķete | Delta-2310, ASV |
Palaists kopā ar | NOAA 4, AMSAT-OSCAR 7 |
Aktivitātes beigas | 1976. gada 5. oktobris |
Darbības ilgums | 2 gadi |
NSSDC ID | 1974-089C |
SCN | 07531 |
Masa | 20,4 kg |
Enerģija | saules baterijas |
Orbītas elementi | |
---|---|
Centr. ķermenis | Zeme |
Orbītas veids | SSO |
Slīpums | 101,8° |
Periods | 114,9 min |
Apogejs | 1465 km |
Perigejs | 1448 km |
INTASAT bija Spānijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tam bija radiobāka, lai pētītu radioviļņu izplatīšanos Zemes jonosfērā. Projektu realizēja Spānijas Nacionālais aerokosmiskās tehnikas institūts (INTA). Pavadoni orbītā palaida 1974. gada 15. novembrī, un tas darbojās līdz 1976. gada 5. oktobrim.
INTASAT programma tika uzsākta 1968. gadā pēc INTA iniciatīvas. Programmā piedalījās arī Spānijas uzņēmumi Construcciones Aeronaúticas un Standard Eléctrica S.A., kā arī Apvienotās Karalistes uzņēmums Hawker Siddeley Dynamics.[1]
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmiskais aparāts bija veidots divpadsmit stūru prizmas formā 44,2 cm platumā un 41 cm augstumā. Radiobākas antenas stiepās gar griešanās asi aptuveni 175 cm no korpusa abu galu centra. Četras 49 cm telemetrijas antenas stiepās pa diagonāli uz āru no viena gala. Stāvokļa kontroles magnēts ar slāpēšanas stieņiem nodrošināja pavadoņa orientāciju ar magnētiskā lauka vektoru 2 nedēļu laikā pēc palaišanas. 16 V energosistēmu darbināja 12 niķeļa kadmija akumulatori, ko uzlādēja saules baterijas korpusa sānos.
Radiobākas divu frekvenču raidītājs raidīja polarizētus, stabilus un nemodulētus signālus ar minimālo jaudu 200 mW 40,0100 un 40,01025 MHz frekvencēs.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]INTASAT tika palaists 1974. gada 15. novembrī 17:11 UTC ar nesējraķeti Delta-2310 no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa SLC-2W. Tas kopā ar AMSAT-OSCAR 7 bija sekundārā krava, palaižot NOAA 4.
INTASAT ievadīja solārsinhronā orbītā aptuveni 1450 km augstumā, un sākotnēji ekvatora šķērsošana notika pusdienlaikā un pusnaktī pēc vietējā laika. Radio raidītāju iedarbināja ar taimeri 2 stundas pēc ieiešanas orbītā. Pēc divām nedēļām magnētiskās orientācijas sistēma tika izslēgta.
Radio signālus no pavadoņa uztvēra aptuveni 40 novērošanas vietās 21 valstī. Tika pētīta jonosfēra, elektronu koncentrācija pa radioviļņu ceļu, kas izplatās no pavadoņa, un tās novirzes no standarta frekvences.
Pēc 2 gadiem, starp 1976. gada 5. un 6. oktobri taimeris izslēdza pārējās pavadoņa sistēmas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 INTASAT: Historia del primer satélite español puesto en órbita INTA, 2008-11-18
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- INTA HISTÒRIA (spāņu)
- Intasat Gunter Dirk Krebs (angliski)