Starptautiskais nepatentētais nosaukums
Starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN; angļu: International Nonproprietary Name — INN) jeb ģenēriskais nosaukums ir unikāls apzīmējums zāļu sastāvā esošajai aktīvajai vielai.
SNN būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
SNN nosaukumu sistēma tika izveidota ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes speciālistus ar vispārīgu nosaukumu, ar ko identificēt jebkuru zāļu vielu.[1] Tā, piemēram, Latvijas Zāļu reģistrā ierakstot aktīvās vielas nosaukumu paracetamols jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu “paracetamolum”, var aplūkot, ka reģistrā ir pieejami 95 zāļu nosaukumi (tādi kā Tempidol, Paramax, Febridol, Panadol u.c.), kuru sastāvā ir aktīvā zāļu viela paracetamols.[2] Tāpēc internacionāla aktīvo zāļu vielu nomenklatūras esamība ir ļoti nozīmīga, lai veselības aprūpes speciālisti varētu skaidri identificēt, droši izrakstīt un izsniegt medikamentus pacientam. Kā unikāliem nosaukumiem, SNN jābūt raksturīgiem un nepārprotamiem pēc izrunas, un tiem vajadzētu būt tādiem, lai nevarētu sajaukt ar citiem zāļu nosaukumiem. Visi SNN ir pieejami publiski Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā, un tos var lietot bez jebkādiem aizliegumiem, lai identificētu aktīvās zāļu vielas. Vēl viena svarīga iezīme SNN ir tā, ka pēc farmakoloģiskās darbības līdzīgie medikamenti uzrāda konkrētajā nosaukumā savu saistību, izmantojot līdzīgu izskaņu (angļu: stem). Līdz ar to medicīnas darbinieks, farmaceits vai jebkurš, kas ir saistīts ar zālēm, var atpazīt grupu, kādai pieder aktīvā viela, pēc konkrētās aktīvās vielas SNN izskaņas. Tā piemēram visiem β-adrenoreceptoru antagonistiem ir priedēklis “-olol”, pēc kura var identificēt aktīvās vielas piederību konkrētai farmakoloģiski aktīvo vielu grupai. SNN programma veido nosaukumus tikai molekulas aktīvajai daļai, neveidojot nosaukumus vielas dažādiem atvasinājumiem, piemēram, esteriem, sāļiem u.c. Līdz ar to SNN nosaukuma izmantotājam ir nepieciešams pašam modificēt SNN (piemēram, “mepyramine maleate” (mepiramīna un malonskābes sāls), radot pārveidotu jeb modificētu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNNM). Atšķirīgus sāļus/esterus, ēterus, izomērus, to maisījumus, kompleksus vai aktīvo vielu atvasinājumus uzskata par to pašu aktīvo vielu, ja vien tie būtiski neatšķiras pēc to īpašībām.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Otrā pasaules kara vairums zāļu līdzekļu bija dabīgas izcelsmes, bet situācija sāka mainīties pēckara periodā, kad ķīmiski sintezētās zāles kļuva aizvien vairāk izplatītas. Tā 1948. gadā tapa British Approved Names (BAN) zāļu nomenklatūra, kas izmantošanā piedāvāja ērtus nosaukumus garu un sarežģītu ķīmisko nosaukumu vietā. ASV, Francija un Japāna sekoja Lielbritānijas piemēram, izveidojot savas nacionālās nomenklatūras: United States Accepted Names (USAN), Dénominations Communes Françaises (DCF), Japanese Adopted Names (JAN). Šīs nomenklatūras nebija savstarpēji saistītas, un tas noveda pie tā, ka vienai un tai pašai ķīmiskai vielai sāka parādīties dažādi nosaukumi dažādās valstīs (piemēram, ASV paracetamola nosaukums bija acetaminofēns).[3] Lai sasaistītu dažādas nomenklatūras un izveidotu vienotu sistēmu, 1950. gadā Pasaules Veselības organizācija ar Asamblejas rezolūciju WHA3.11, izstrādāja SNN sistēmu, kas uzsāka darboties 1953.gadā, kad bija publicēts pirmais SNN saraksts. No 1950. gada līdz 2013. gadam PVO piešķīra ap 8500 nosaukumu, un tagad pasaulē aktīvi izmanto ap 4000 SNN. Līdz ar to, ka katru gadu tiek radītas jaunas zāles, šis saraksts ik gadu tiek pagarināts ar 120-150 jauniem nosaukumiem.[4]
Zāļu vielas SNN apstiprināšanas procedūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieteikumus par jaunas zāļu vielas iespējamiem SNN variantiem ir jāiesniedz PVO sekretariātā, kurus tas nodod izvērtēšanai starptautiskai farmakopejas un farmaceitisko preparātu ekspertu padomdevēju komisijai. Kad tiek uzsākta zāļu vielām ieteikto SNN apspriešana, par to tiek paziņots periodiskajā izdevumā “WHO Drug information”, kā arī tiek izsūtīts rakstisks paziņojums dalībvalstu nacionālajām farmakopejas komitejām, speciālistiem un privātpersonām, kas tieši saistītas ar attiecīgajām zāļu vielām.
SNN apstiprināšanas periodā PVO ģenerālsekretārs lūdz visas dalībvalstis nodrošināt ieteikto nepatentēto nosaukumu neaizskaramību, lai nebūtu iespējams iegūt patenttiesības uz šiem nosaukumiem, aizliedzot tos reģistrēt par zāļu komercnosaukumiem. Pēc paziņojuma publicēšanas “WHO Drug information”, ikviens interesents 4 mēnešu laikā var rakstiski izteikt savus ierosinājumus vai iebildumus par zāļu vielai ieteikto SNN. Iebildumu gadījumā ekspertu komisija noskaidro to iemeslus (ievāc ziņas par personu, kas izteikusi iebildumus), gadījumā, ja iebildumi nav saistīti ar nepamatotām personīgām interesēm, PVO ieteikto SNN pārskata vai arī iebildumus noraida. Ieteiktais SNN tiek apstiprināts pēc tam kad ir noskaidroti un novērsti visi iebildumi.
Ja ieteiktajā nosaukumā ievērotas visas PVO prasības, tad priekšroku dod tam nosaukumam, kuru piedāvā zāļu vielas atklājējs, pilnīgotājs vai preparāta izstrādātājs; vai arī tam nosaukumam, kas šai zāļu vielai oficiāli tiek lietots kādā no valstīm.[1]
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starptautiskās nomenklatūras ikdienišķais izmantojums ir daudzpusīgs. Galvenās sfēras, kur SNN atvēlētas nozīmīgas funkcijas, ir:
- farmakopeju darbībā;
- medikamentu reģistrācijā un apritē;
- zinātniskajā literatūrā;
- produkta marķējumos, produkta informācijā, reklāmā un citos mārketinga aktivitātēm nepieciešamos līdzekļos;
- produkta nosaukuma izveidē (patentbrīvie medikamenti).[1]
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 234 par “Medikamentu marķēšanas noteikumiem” ir norādīts, ka starptautiskie nepatentētie nosaukumi marķējumā un lietošanas instrukcijā norādāmi latīņu vai angļu valodā. SNN parasti ir norādīti ar mazākiem burtiem vai slīprakstā zem zāļu komercnosaukuma.[5]
Ieskats SNN programmas principos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- SNN tiek noteikti tikai atsevišķām noteiktām ķīmiskām vielām, kas var tikt viennozīmīgi aprakstītas ar ķīmisko nosaukumu (vai formulu);
- nepiešķirt nosaukumus dažādu ķīmisku vielu maisījumiem;
- nepiešķirt nosaukumus augu izcelsmes zāļu vielām un homeopātiskiem līdzekļiem;
- nepiešķirt nosaukumus tādiem zāļu līdzekļiem, kuri tiek ilgstoši izmantoti medicīniskajā praksē un kuriem jau sen ir piešķirti nosaukumi, piemēram, alkaloīdiem (morfīns un kodeīns), kā arī ķīmiskām vielām ar triviāliem nosaukumiem (piemēram, etiķskābe);[6]
- galvenais SNN programmas princips ir atspoguļot vielu piederību attiecīgai farmakoloģiskai grupai, to savstārpēji saistot ar kopīgo SNN vārda daļu, parasti piedēkli, retāk priedēkli, zilbi vai burtkopu.
Daži piemēri:
| -afils | PDE5 (fosfodiesterāzes 5) inhibitors ar vazodilatējošu darbību |
| -azepāms | diazepāma atvasinājums |
| -bradīns | bradikardizējošs (sirdsdarbības frekvenci samazinošs) aģents |
| -kaīns | vietējās darbības anestēzijas līdzeklis |
| -cilīns | antibiotika, 6-aminopenicilīnskābes atvasinājums |
| -koksibs | selektīvais ciklooksigenāzes inhibitors |
| -dopa | dopamīna receptoru agonists, dopamīna atvasinājums, kuru izmanto Parkinsona slimības ārstēšanā un hormona prolaktīna izdalīšanās inhibīcijā |
| -flurāns | halogēnu saturošs savienojums, vispārējās anestēzijas līdzeklis |
| -ikāms | pretiekaisuma, izoksikāma atvasinājums |
| -kirēns | renīna inhibitors |
| -ksabāns | asins koagulācijas faktora XA inhibitors, antitrombotiskais līdzeklis |
| -lukasts | leikotriēnu receptoru antagonists |
| -rizīns | antihistamīns/ centrālais un perifērais vazodilatators |
| -olols | β adrenoreceptoru antagonists (blokators) |
| -prils | angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitors |
| -semīds | diurētiķis, furosemīda atvasinājums |
| -stigmīns | acetilholīnesterāzes inhibitors |
| -tidīns | histamīna-H2-receptora antagonists |
| -treksāts | folskābes analogs |
| -verīns | spazmolītiķis ar papaverīnam līdzīgo darbību |
| -zepīns | tricikliskais komponents |
| Cef — | cefalosporīnu antibiotika |
| -barb — | barbitūrskābes atvasinājums |
| -estr — | estrogēni |
| -vir — | pretvīrusu līdzeklis |
Biotehnoloģisko medikamentu grupas: monoklonālās antivielas, to nosaukumu veidošanas formula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Monoklonālo antivielu (mABs) SNN veido četras daļas:
- Priedēklis — SNN sākas ar ražotāja patvaļīgi izvēlētu zilbi vai zilbju kombināciju;
- A daļa — seko viens, divi vai trīs burti, kas nosaka slimību vai mērķa audus organismā;
- B daļa — seko viens vai divi burti, kas raksturo medikamenta izcelsmi vai antivielu ražošanas tehnoloģiju;
- Piedēklis — beigās saglabājas nemainīgs piedēklis "-mab" jeb monoklonālā antiviela, kas raksturo šo medikamentu grupu un pēc kura var atpazīt visas monoklonālās antivielas.
B daļas izveidošanā pamatkritērijs ir šifrētas norādes iekļaušana par medikamenta darbības mērķstruktūrām. C daļa tradicionāli šifrētā veidā pauž informāciju par medikamenta iegūšanas tehnoloģiju. Vārds himēriska nozīmē ar rekombinantu DNS tehnoloģiju iegūtas cilvēka un peļu IgG monoklonālās antivielas (himēriskas/humanizētās). Ja C daļa sākas ar burtiem "x" vai "z", tad vārda labskanības dēļ pievieno vēl kādu patskani.
| A daļa | Medikamentu darbības mērķstruktūra |
|---|---|
| -b(a)- | Baktērija |
| -c(i)- | Kardiovaskulāra sistēma |
| -f(u)- | Sēnīte |
| -k(i)- | Interleikīni |
| -l(i)- | Imūnsistēma |
| -n(e)- | Nervu sistēma |
| -s(o)- | Kaulaudi |
| -tox(a)- | Toksīns |
| -t(u)- | Audzējs |
| -v(i)- | Vīruss |
| B daļa | Medikamenta iegūšanas tehnoloģija |
|---|---|
| -a— | Žurkas |
| -axo— | Žurkas/peles |
| -e— | Kāmja |
| -i— | Primāta |
| -o— | Peles |
| -u— | Cilvēka |
| -xi- | Himēriska (hibrīdproteīns) |
| -xizu- | Himēriska/humanizēta |
| -zu- | Humanizēta |
Piemērs: Infliksimabs (angļu: infliximab) Medikamenta pamatindikācijas ir autoimūnās slimības: psoriāze, Krona slimība, ulcerogēns kolīts un reimatoīdais artrīts. Inf — li — xi — mab (angļu val.) Atšifrējot iegūst: himēriskas ("-xi-") cilvēka/jūras cūciņas monoklonālas antivielas ("-mabs") ar imūnmodulējošu ("-li-") iedarbību pret TNF alfa.[8]
Starptautisko nepatentēto nosaukumu aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starptautiskie nepatentētie nosaukumi ir likumiski aizsargāti. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerālmenedžeris izsūta sarakstu ar ierosinātajiem un ieteiktajiem SNN kopā ar verbālnotu (note verbale) PVO dalībvalstīm, nacionālajām farmakopejas komisijām un citām dalībvalstu struktūrām. Šajā verbālnotā PVO ģenerālmenedžeris aicina dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai novērstu privāto tiesību iegūšanu uz nosaukumu, ieskaitot aizliegumu nosaukumu reģistrēt kā komercnosaukumus (angļu: tradename). Gadiem ejot, steidzama ir kļuvusi nepieciešamība uzturēt SNN sistēmas neskartību un taisnīgumu, tāpēc, balstoties uz PVO ekspertu rekomendācijām attiecībā uz zāļu līdzekļu izmantošanu, 1993. gadā tika pieņemta rezolūcija WHA46.19 par farmaceitisko līdzekļu nepatentētiem nosaukumiem, kurā dalībvalstis tika aicinātas:
- “pēc iespējas ieviest noteikumus un normatīvos nolikumus tādus, lai nodrošinātu, ka marķējumā un farmaceitiskās produkcijas reklāmā izmantotie SNN (vai tiem ekvivalentie ģenēriskie nosaukumi, kas ir valstiski apstiprināti) ir skaidri un pamanāmi;
- mudināt ražotājus izmantot savu uzņēmumu nosaukumus un SNN, nevis preču zīmes, ar mērķi, lai veicinātu produkta virzību tirgū no dažādiem ražotājiem pēc patenta darbības termiņa beigām;
- izstrādāt SNN izmantošanas un aizsardzības vadlīnijas un neļaut izmantot nosaukumus, kas ir atvasināti no SNN, īpaši tādus, kur preču zīmes nosaukumā ir SNN vārda celms.”
Ģenerāldirektora verbālnotā uzmanība attiecībā uz SNN izmantošanu un aizsardzību tiek vērsta uz šo rezolūciju. Ar pilnu rezolūcijas tekstu var iepazīties PVO mājaslapā pie SNN sadaļā Annex 5. Arī bioķīmiskās nomenklatūras vārdu elementu (piemēram, -feron no interferon vai —leukin no interleukin) iekļaušana komercnosaukumos, kuri pagaidām atrodas izstrādes stadijā, nav vēlama, jo šie vārdu elementi visticamāk tiks izmantoti vārdu pamatdaļu darināšanā SNN nomenklatūrā. To iekļaušana komercnosaukumos varētu traucēt loģiskai SNN nomenklatūras attīstībai.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Guidelines on the Use of International Nonproprietary Names (INNs) for Pharmaceutical Substances». 1997.
- ↑ «Latvijas Republikas Zāļu reģistrs». Zāļu valsts aģentūra. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. novembrī. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ F. Thompson. «Where Do Generic and Brand Names Come From?». The Pharmaceutical Journal, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ «Guidance on INN». World Health Organization.
- ↑ «Ministru kabineta noteikumi Nr.57., Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām.». Latvijas Republikas Ministru kabinets. 2006. gada 17. janvāris.
- ↑ «Guidelines on the use of international nonproprietary names (INNs) for pharmaceutical substances». World Health Organization. 1975.
- ↑ «The use of stems in the selection of International Nonproprietary Names (INN) for pharmaceutical substances». World Health Organization. 2013.
- ↑ «International Nonproprietary Names (INN) for biological and biotechnological substances». World Health Organisation. 2013.