Pāriet uz saturu

Inčukalna pazemes gāzes krātuve

Vikipēdijas lapa

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) ir AS Conexus Baltic Grid piederoša struktūrvienība. Tā ir vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs.

Gāzes krātuve ir izveidota, lai sezonāli uzkrātu dabasgāzi. Apkures sezonā (ziemā) ir palielināts dabasgāzes patēriņš, un no ieguves rajoniem gāzi klientiem nevar piegādāt nepieciešamajā apjomā. Lai uzkrātu gāzi ziemas mēnešiem, vasaras sezonā tā tiek iesūknēta dabiskas izcelsmes pazemes krātuvē. Apkures sezonā dabasgāzi piegādā klientiem Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un Lietuvā (mazākos apjomos).

Dabasgāzes krātuve izveidota porainā smilšakmens slānī aptuveni 700 m dziļumā, kuru sedz necaurlaidīgu iežu slāņi. Šis pazemes gāzes lauks 25 km² platībā stiepjas no Murjāņiem gandrīz līdz Inciemam. Lielākā daļa atrodas Siguldas novadā, neliela daļa dienvidos atrodas arī Saulkrastu novadā. Krātuves virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 ha un atrodas Siguldas novadā, uz dienvidiem no Raganas.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves ietilpība ir 4,47 miljardi m³, no kuriem 2,32 miljardi m³ ir aktīvā (regulāri izsūknējamā) dabasgāze. Krātuves ietilpību iespējams palielināt līdz 3,2 miljardiem m³ aktīvās dabasgāzes. IPGK ir paaugstinātas bīstamības objekts.

1950. gadu sākumā tika secināts, ka cauri visai Baltijai dažādā dziļumā (no 300 līdz 2200 m) stiepjas poraina smilšakmens slānis jeb plasts, kurā varētu atrasties dabasgāze vai nafta. Pēc kontroles urbumu veikšanas tika noskaidrots, ka šajā iezī neatrodas ne dabasgāze, ne nafta, bet tas ir piesūcies ar gruntsūdeņiem. Tika atklāts, ka Inčukalna apkaimē 700 m dziļumā esošais smilšakmens slānis ir cepures formā, un to no abām pusēm ieskauj gāzi necaurlaidīgu iežu slāņi. Izrādījās, ka tieši Latvijas teritorijā ir krātuvēm atbilstošas ģeoloģiskās struktūras. Igaunijā tās ir krietni tuvāk zemes virskārtai — apmēram 300 m dziļumā, kas, ņemot vērā gāzes lielo spiedienu, ir par maz, lai krātuve būtu droša. Savukārt Lietuvā un Krievijas teritorijā šie slāņi atrodas pārāk dziļi — 2200—3000 m zem zemes, tāpēc krātuves ierīkošana nav ekonomiski izdevīga, jo dziļākai iesūknēšanai ir nepieciešams lielāks spiediens, tātad jāpatērē vairāk enerģijas.

Pēc PSRS Ministru padomes rīkojuma 1966. gadā tika uzsākta Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecība, ko pabeidza 1968. gada 9. augustā. Pirmie 92 miljoni m³ gāzes, ko sākotnēji saņēma no Ukrainas, krātuvē tika iesūknēti 1969. gada vasarā.

1972. gadā tika pabeigta maģistrālā gāzesvada būvniecība, kas savieno Latviju un Rietumsibīriju.[1]

PGK darbības procesi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna PGK virszemes un apakšzemes tehnoloģisko iekārtu galvenais uzdevums ir nodrošināt dabasgāzes iesūknēšanu un izsūknēšanu no porainā smilšakmens slāņa. Pirms dabasgāze nonāk pazemē, tā tiek attīrīta no nevēlamajiem piemaisījumiem — cietvielām un eļļas — un tiek noteikts iesūknējamā kurināmā apjoms. Tālāk dabasgāze "dodas" uz kompresoru cehu, kur tās spiediens no maģistrālajā gāzesvadā esošajiem 35 bar tiek paaugstināts līdz maksimums 105 bar, jo tieši tik daudz ir nepieciešams, lai nogādātu dabasgāzi 700 m dziļumā. Saspiešanas darbiem kalpo kompresoru ceha 6 motorkompresoru agregāti, kuru kopējā jauda ir 34 MW. Spiediena paaugstināšana norit trīs pakāpēs, jo, šī procesa laikā dabasgāze sakarst. Starp saspiešanas pakāpēm kurināmais speciālās dzesēšanas ierīcēs tiek atdzesēts līdz apkārtējās vides temperatūrai. Kad vajadzīgais spiediens ir sasniegts, atdzesētā dabasgāze nonāk trīs savākšanas punktos. Tur tā tiek sadalīta vairākās mazākās atsevišķās plūsmās uz katru urbumu un tālāk pa caurulēm plūst cauri mālainajiem iežiem, līdz nonāk savā galapunktā porainajā smilšakmenī. Rudenī un ziemā, kad nepieciešams dabasgāzi izsūknēt no pazemes krātuves, tiek atgriezti krāni un lielā spiediena dēļ kurināmais pats plūst augšup pa darba urbumiem. Virszemē dabasgāze ieplūst savākšanas punktos, tiek samazināts tās spiediens, bet pēc tam dabasgāze "ceļo" uz žāvēšanas un filtrēšanas iekārtām, kur tiek atbrīvota no pazemes mitruma un piemaisījumiem. Beigās tiek noteikts izsūknētās dabasgāzes daudzums un tā nonāk maģistrālajā gāzesvadā, uzsākot ceļu pie klientiem.

  1. «Informācija par krātuvi | Conexus». www.conexus.lv. Skatīts: 2022-10-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]