Conexus Baltic Grid

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Conexus Baltic Grid
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis Latvijas Gāze
Dibināts 2016. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Darbības zona Karogs: Latvija Latvija
Pakalpojumi dabasgāzes pārvade un uzglabāšana
Mājaslapa conexus.lv

AS Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Latvijā. Tā dibināšanas sapulce notika 2016. gada 22. decembrī. Uzņēmums darbību sāka 2017. gada janvārī.

Conexus Baltic Grid lielākie akcionāri ir valstij piederošais AS Augstsprieguma tīkls (34,36 %), Krievijas Gazprom (34,1 %) un Eiropas investīciju fonds Marguerite Fund (29,06 %). Pārējiem akcionāriem pieder 2,49 % Conexus Baltic Grid kapitāldaļu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 11. februārī Saeima pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā AS Latvijas Gāze līdz 2017. gada 3. aprīlim būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.[1]

2016. gada 2. septembrī Latvijas Gāze akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību Conexus Baltic Grid un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

2016. gada 22. decembrī notika Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulce.[2] Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Aigars Kalvītis, kurš ir arī Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums Uzņēmumu reģistrā iegrāmatots 2017. gada 2. janvārī.[3] Conexus Baltic Grid īpašnieku sadalījums bija proporcionāls Latvijas Gāze akcionāriem: Krievijas Gazprom (34,1 %), Eiropas investīciju fonds Marguerite Fund (29,1 %), Vācijas Uniper Ruhrgas International (18,3 %) un Itera Latvija (16 %). Pārējiem akcionāriem piederēja 2,5 % Conexus Baltic Grid kapitāldaļu. 5. janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome Conexus Baltic Grid uz 20 gadiem izsniedza licences dabasgāzes pārvadei Latvijā un uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.[4]

2017. gada 15. decembrī Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) no Vācijas Uniper Ruhrgas International nopirka tam piederošo 18,31 % Conexus Baltic Grid akciju.[5] 27. decembrī Augstsprieguma tīkls no SIA Itera Latvija nopirka tai piederošo 16,05 % Conexus Baltic Grid akciju.[6]

2018. gada 28. septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atzina, ka Conexus Baltic Grid daļēji atbilst vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, bet nolēma to sertificēt. SPRK uzdeva Conexus Baltic Grid līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka Gazprom nav iespējas īstenot tiešu vai netiešu kontroli pār Conexus Baltic Grid, kā arī jānovērš interešu konflikta riski, ko rada Marguerite Gas I un Marguerite Gas II vienlaicīga dalība gan Conexus Baltic Grid, gan Latvijas Gāze. Uzņēmums šī SPRK prasības apstrīdēja tiesā, jo Conexus kā komercsabiedrība nevar tiesiski ietekmēt akcionāru rīcību.[7] 2018. gada decembrī Conexus Baltic Grid kļuva par Eiropas Gāzes Infrastruktūras asociācijas biedru.

2019. gada 4. decembrī tika paziņots, ka Gazprom 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911 % Conexus kapitāldaļu izsoli ar akciju paketes sākumcenu 79 miljoni eiro.[8] 5. decembrī tika paziņots, ka Marguerite Fund pārdos sev piederošos 29,06 % Conexus kapitāldaļu Japānas uzņēmuma Marubeni fondam MM Capital Infrastructure Fund 1.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]