Pāriet uz saturu

Conexus Baltic Grid

Vikipēdijas lapa
AS Conexus Baltic Grid
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis Latvijas Gāze
Dibināts 2016. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Darbības zona Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Ilmārs Šņucins (padomes priekšsēdētājs), Uldis Bariss (valdes priekšsēdētājs)
Pakalpojumi dabasgāzes pārvade un uzglabāšana
Ieņēmumi 13 mlj eiro (2021)
Pamatdarbības ienākumi 56,4 mlj eiro (2021)
Darbinieki 350 (2021)
Nodaļas Inčukalna PGK
Tīmekļa vietne conexus.lv

AS Conexus Baltic Grid (Conexus) ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā.[1] Tas dibināts 2016. gada 22. decembrī. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Rīgā.

Conexus pārvalda Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir vienīgā pazemes dabasgāzes krātuve reģionā. Kopš 2020. gada 1. janvāra Conexus ir daļa no vienotā dabasgāzes tirgus, kurā apvienoti gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā, Igaunijā un Somijā.

Conexus Baltic Grid lielākie akcionāri ir Latvijas valstij piederošais AS "Augstsprieguma tīkls" (68,46 %) un Japānas uzņēmuma Marubeni pārvaldītais fonds MM Capital Infrastructure Fund (29,06 %). Pārējiem akcionāriem pieder 2,49 % Conexus Baltic Grid kapitāldaļu.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 11. februārī Saeima pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu.[3] Likums prasīja, ka vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā AS “Latvijas Gāze” līdz 2017. gada 3. aprīlim bija jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus; savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram bija jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.[4]

2016. gada 2. septembrī “Latvijas Gāze” akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību AS “Conexus Baltic Grid” un nododot tai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 2016. gada 22. decembrī notika Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulce.[5] Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Uzņēmums Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 2017. gada 2. janvārī.[2] Conexus Baltic Grid īpašnieku sadalījums bija proporcionāls Latvijas Gāze akcionāriem: Krievijas Gazprom (34,1 %), Eiropas investīciju fonds Marguerite Fund (29,1 %), Vācijas Uniper Ruhrgas International (18,3 %) un Itera Latvija (16 %). Pārējiem akcionāriem piederēja 2,5 % Conexus Baltic Grid kapitāldaļu. 5. janvārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome Conexus Baltic Grid uz 20 gadiem izsniedza licences dabasgāzes pārvadei Latvijā un uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.[6]

2017. gada 15. decembrī Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) no Vācijas Uniper Ruhrgas International nopirka tam piederošo 18,31 % Conexus Baltic Grid akciju.[7] 27. decembrī Augstsprieguma tīkls no SIA Itera Latvija nopirka tai piederošo 16,05 % Conexus Baltic Grid akciju.[8]

2018. gada 28. septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atzina, ka Conexus Baltic Grid daļēji atbilst vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sertificēšanas prasībām, bet nolēma to sertificēt. SPRK uzdeva Conexus Baltic Grid līdz 2019. gada beigām nodrošināt, ka Gazprom nav iespējas īstenot tiešu vai netiešu kontroli pār Conexus Baltic Grid, kā arī jānovērš interešu konflikta riski, ko rada Marguerite Gas I un Marguerite Gas II vienlaicīga dalība gan Conexus Baltic Grid, gan “Latvijas Gāze”. Uzņēmums šī SPRK prasības apstrīdēja tiesā, uzskatot, ka Conexus kā komercsabiedrība nevar tiesiski ietekmēt akcionāru rīcību.[9] 2018. gada oktobrī Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja saprašanās memorandu par būtiskākajiem jautājumiem vienotās tirgus zonas izveidei. Decembrī Conexus Baltic Grid kļuva par Eiropas Gāzes Infrastruktūras asociācijas (Eurogas) biedru.

2019. gada 4. decembrī tika paziņots, ka Gazprom 30. decembrī rīkos tam piederošo 34,09911 % Conexus kapitāldaļu izsoli ar akciju paketes sākumcenu 79 miljoni eiro.[10] 2020. gada februārī bija jāpabeidz šis darījums, bet izsoles uzvarētājs nebija samaksājis nosolīto summu, tādēļ darījums nenotika.[11] 5. decembrī tika paziņots, ka Marguerite Fund pārdos sev piederošos 29,06 % Conexus kapitāldaļu Japānas uzņēmuma Marubeni pārvaldītajam fondam MM Capital Infrastructure Fund 1.[12]

2020. gada 1. janvārī darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojās gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā (Conexus Baltic Grid), Igaunijā (Elering) un Somijā.[13] 10. martā Latvijas Ministru Kabinets atļāva Marguerite Gas I piederošās akcijas pārdot MM Infrastructure Investments Europe Limited; darījums pabeigts 1. aprīlī. 27. jūnijā par Conexus valdes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais uzņēmuma Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks. 2020. gada 21. jūlijā "Augstsprieguma tīkls" Ministru kabineta uzdevumā no Gazprom iegādājās Conexus Baltic Grid 34,10 % akciju, tādējādi palielinot kontroli tajā līdz 68,46 %.[14] 16. novembrī Conexus valdes priekšsēdētāja amata pienākumus sāka pildīt Uldis Bariss.

Infrastruktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabasgāzes pārvades sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Conexus pārvalda 1188 kilometru garu maģistrālo gāzesvadu sistēmu, kas pārklāj Latvijas teritoriju. Tā ir savienota ar Lietuvu, Igauniju un Krieviju. 40 gāzes regulēšanas stacijas pārvada dabasgāzi uz vietējo gāzes sadales sistēmu, ko pārvalda uzņēmums AS Gaso. Bez tam gāzesvadu Rīga — Daugavpils un Iecava — Liepāja sākumdaļā ir gāzes reducēšanas mezgli automatizētai darba spiediena samazināšanai.[15]

Kornetu gāzes mērīšanas stacija pie Latvijas — Igaunijas robežas ir vienīgā, kas Latvijā uzskaita no Krievijas saņemto dabas gāzes daudzumu. 2020. gada sākumā Conexus pabeidza gāzes mērīšanas stacijas “Korneti” modernizācijas projektu, tajā investējot 1,4 miljonus eiro. Projekts ilga 2 gadus, un tā laikā tika veikta uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtu nomaiņa un objekta vadības sistēmas modernizācija.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Inčukalna pazemes gāzes krātuve

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīts. Krātuve apkures sezonā ar dabasgāzi apgādā ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu, Igauniju un Krievijas ziemeļrietumu reģionu. Krātuve tika atklāta 1968. gadā, kad tajā pirmo reizi tika iesūknēta dabasgāze.

Vienotais dabasgāzes tirgus

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 1. janvārī darbību uzsāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā. Vienotais dabasgāzes tirgus iezīmē jaunu gāzes apgādes laikmetu, atverot Baltijas un Somijas gāzes tirgu jaunām tirdzniecības iespējām. Visās vienotā tirgus dalībvalstīs ir atcelti maksājumi par vienotās ieejas tarifu zonas valstu robežu šķērsošanu, noteikti vienoti pārvades tarifi, kā arī veicināta tirgus konkurence, tā iezīmējot ceļu virzībai uz Eiropas Savienības vienotā gāzes tirgus izveidi.[16]

Eiropas Kopējās nozīmes projekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gadā Conexus uzsāka vērienīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanas projektu, kas paredz būtiski uzlabot krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu. Projekts ir ieguvis Eiropas Kopējās nozīmes (PCI) projekta statusu, un tā kopējās investīcijas ir 88 miljoni eiro, kur līdzfinansējums 50% apmērā tiek nodrošināts no Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas.[17] Īstenojot modernizācijas projektu, tiks uzlabota pazemes gāzes krātuves tehniskā infrastruktūra un aprīkojuma darbības drošums, samazināta dabasgāzes izņemšanas jaudu atkarība no dabasgāzes rezervju apjoma krātuvē, paaugstināta produktivitāte, samazināti izmeši atmosfērā, kā arī saglabāta krātuves funkcionalitāte pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā. Projektu plānots īstenot līdz 2025. gadam.

Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts (ELLI)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektam, Conexus īsteno vēl vienu Eiropas Kopējās nozīmes projektu – Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projektu. Projekta mērķis ir palielināt pārvades jaudu abos virzienos aptuveni divas reizes, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību starpvalstu savienojumos, kā arī nodrošināt pietiekamu jaudu dabasgāzes plūsmām visā Baltijas dabasgāzes sistēmā. Īstenojot šo projektu, tiks veicināta piekļuve Inčukalna PGK un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, kā arī Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam (GIPL), kura darbību paredzēts uzsākt 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas noteiktas 9,77 miljonu eiro apmērā, no tiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā. Projektu plānots īstenot līdz 2023. gada beigām.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Conexus vizītkarte | Conexus». www.conexus.lv. Skatīts: 2024-10-18.
  2. ↑ 2,0 2,1 Conexus Baltic Grid, Akciju sabiedrība Lursoft
  3. ↑ «Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus». saeima.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-02.
  4. ↑ Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus Saeima, 11.02.2016.
  5. ↑ Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid LETA, 2016. gada 22. decembris
  6. ↑ Izsniedz «Conexus Baltic Grid» licences dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai TVNET/LETA, 2017. gada 5. anvārī
  7. ↑ Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris
  8. ↑ AST ir iegādājies Conexus Baltic Grid kapitāldaļas Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2017. gada 27. decembris
  9. ↑ "Conexus" tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu TVNET/LETA, 2018. gada 14. novembris
  10. ↑ Gazprom ar 79 miljonu eiro sākumcenu izsolīs Conexus akcijas LETA--INTERFAX, 04.12.2019
  11. ↑ «Газпром» заставили уйти из Латвии lenta.ru, 22 июля 2020
  12. ↑ 'Marguerite Fund' pārdod 'Conexus' akcijas Japānas kompānijai LETA, 05.12.2019
  13. ↑ «1. janvārī darbību uzsāks vienotais dabasgāzes tirgus | Conexus». www.conexus.lv. Skatīts: 2020-06-02.[novecojusi saite]
  14. ↑ Iegādājoties 'Conexus' akcijas, valsts ieguvusi kontroli par gāzes pārvades sistēmu Latvijā DELFI Bizness, 21.07.2020
  15. ↑ Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojums par 2018. gadu Conexus
  16. ↑ «No 1. janvāra Baltijas reģionā - vienots gāzes tirgus; tūlītēju cenu kritumu neparedz». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-02.
  17. ↑ vallmel. «Projects of Common Interest». Energy - European Commission (angļu), 2020-01-06. Skatīts: 2020-06-02.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Conexus_Baltic_Grid&oldid=4159356"