Pāriet uz saturu

Saulkrastu novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saulkrastu novads (2009—2021).
Saulkrastu novads
Saulkrastu novads Saulkrastu novads
Saulkrastu novada karogs Saulkrastu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Saulkrasti
Kopējā platība:[1] 277,8 km2
 • Sauszeme: 272,5 km2
 • Ūdens: 5,3 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 9 983
Blīvums (2025): 36,6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Normunds Līcis (LRA)
Teritoriālās
vienības:		 Saulkrasti
Saulkrastu pagasts
Sējas pagasts
Mājaslapa: saulkrasti.lv
Saulkrastu novads Vikikrātuvē

Saulkrastu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saulkrastu novads un Sējas novads. Robežojas ziemeļos ar Limbažu novadu, austrumos ar Siguldas novadu un dienvidos ar Ādažu novadu. Novada centrs atrodas Saulkrastu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietverti Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta un Sējas pagasts.

Saulkrastu novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā un Metsepoles līdzenumā, gar jūru rietumos Piejūras zemienes Rīgavas līdzenums. Derīgie izrakteņi — kūdra (Čaganu un Vētras purvi).[3] Ģeoloģiski dominē vidusdevona nogulumi.[4] Augstākais punkts ir Jēņu kalns pie Lojas — 68,8 m. Lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus (gandrīz sakrītošs ar Ādažu poligona robežām), dabas liegums Dzelves-Kroņa purvs, Piejūras dabas parka ziemeļdaļa.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.[4]

Novada rietumdaļas upes ir nelielas un visas ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās no tām ir jūrā ietekošās Aģe (ar Skultes ostu grīvā),[5] Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe, Lilaste un tās baseina Puska un Melnupe. Dienvidaustrumos novads robežojas ar Gauju, no kuras pietekām tam cauri plūst Loja.[4]

Lielu ezeru novadā nav, lielākais ir Pabažu ezers (0,38 km²). Pie novadu robežas Ādažu novadā — Lilastes ezers.

Vēsturiski novadā dzīvojušas Vidzemes lībiešu ciltis. 13. gadsimtā krustnešu iekarojumu rezultātā novada teritorija nonāca Rīgas arhibīskapijas īpašumā. Pēc Livonijas kara novads nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija. 1721. gadā to pievienoja Krievijas Impērijai.[6]

2020. gadā, kad tika gatavota administratīvi teritoriālā reforma, VARAM piedāvāja Saulkrastu novadu un Sējas novadu apvienot ar Ādažu, Carnikavas un Garkalnes novadiem. Izskatot likumu, Saeimā tika atbalstīts Saeimas deputāta Jāņa Dombrava priekšlikums izveidot atsevišķu Saulkrastu novadu. Priekšlikumā bija piedāvāts veidot atsevišķu novadu, apvienojot Saulkrastu pilsētu, Saulkrastu pagastu, Sējas novadu, Skultes pagastu, Vidrižu pagastu un Lēdurgas pagastu.[7] Tomēr Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēma, ka atsevišķais Saulkrastu novads būtu izveidojams, apvienojot tikai Saulkrastu pilsētu un pagastu, Sējas novadu un Skultes pagastu.[8]

Limbažu novada pašvaldība 2020. gada 2. jūnijā iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, iebilstot pret Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā, un 2021. gada 12. martā Satversmes tiesa lēma, ka Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst pamatlikumam.[9] Attiecīgi 2021. gada 18. martā Saeima grozīja likumu un nolēma, ka turpmāk Skultes pagasts būs daļa no apvienotā Limbažu novada. Apvienotais Saulkrastu novads tika izveidots, apvienojot Saulkrastu un Sējas novadu.[10]

Saulkrastu apkaimē atrodas daudzi vasarnīcu ciemati, kuru iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras vasaras un ziemas sezonā. Lielu daļu novada dienvidaustrumu daļā aizņem neapdzīvotais Ādažu poligons.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19354 250—    
19677 122+1.63%
19798 073+1.05%
GadsIedz.±% g.p.
19898 321+0.30%
20007 861−0.52%
20118 147+0.33%
GadsIedz.±% g.p.
20219 072+1.08%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Saulkrastu novada ciemu uzskaitījums
Lielākās apdzīvotās vietas
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[12]
1.SaulkrastiPilsēta—3429
2.ZvejniekciemsCiemsSaulkrastu2119
3.LojaCiemsSējas381
4.VEF-BiķerniekiCiemsSaulkrastu365
5.PabažiCiemsSējas353
6.MurjāņiCiemsSējas330
7.JubilejaCiemsSaulkrastu192
8.RozeCiemsSaulkrastu172
9.GaismaCiemsSaulkrastu167
10.SilmalaCiemsSaulkrastu152

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[13]
Latvieši (7583)
  
 77.0%
Krievi (1472)
  
 15.0%
Ukraiņi (222)
  
 2.3%
Baltkrievi (162)
  
 1.6%
Poļi (110)
  
 1.1%
Lietuvieši (50)
  
 0.5%
Ebreji (13)
  
 0.1%
Igauņi (5)
  
 0.1%
Cita un neizvēlēta (228)
  
 2.3%
Pamatraksts: 2021. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas

Autoceļš A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), kas šķerso Saulkrastu novadu, veido arī Saulkrastu pilsētas austrumu robežu, atdalot Saulkrastu pilsētu no vasarnīcu ciemiem Saulkrastu pagastā. Teritorijā starp Saulkrastu pilsētu un Astru ciemu autoceļš A1 krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu P6 (Saulkrasti—Sēja—Ragana). Vēlviens galvenās nozīmes autoceļš, kas šķērso Saulkrastu novadu ir A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)), kas iet cauri diviem Saulkrastu novada ciemiem — Murjāņiem un Jaunkrimuldai.

Novada teritorijai cauri iet arī dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte, uz kuras novada teritorijā viena stacija Saulkrasti un trīs dzelzceļa pieturas (Inčupe, Pabaži un Ķīšupe). Plānots, ka Saulkrasta novada teritoriju šķērsos arī Rail Baltica, taču novada teritorijā neatradīsies neviena dzelzceļa pietura.

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  314. lpp.
  4. 1 2 3 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 613. lpp.
  6. ↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  7. ↑ Sandis Kārkliņš. «Ministrijai uzdod izvērtēt priekšlikumu par jauna Saulkrastu novada izveidošanu». delfi.lv (latviešu), 2020-01-28. Skatīts: 2022-09-19.
  8. ↑ LETA. «Saulkrastu novadā apvienos Saulkrastu un Sējas novadus, kā arī Skultes pagastu». www.aprinkis.lv (lv-lv). Skatīts: 2022-09-19.
  9. ↑ lvportals.lv. «Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst pamatlikumam. Ko vērtēja Satversmes tiesa - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-19.
  10. ↑ «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-09-19.
  11. ↑ OSP
  12. ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  13. ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saulkrastu_novads&oldid=4366099"