7 Irīda
Irīda attēlā redzama zem I pa kreisi | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Džons Hainds |
Atklāšanas datums | 1847. gada 13. augustā |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (7) Iris |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1] | |
Afēlijs | 2,937 AU [1] |
Perihēlijs | 1,835832 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2,3866599 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,2307945[1] |
Apriņķojuma periods | 3,69 a [1] |
Slīpums | 5,5227°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 259,62073°[1] |
Pericentra arguments | 145,46124°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~ 199,83 km [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,2766[2] |
Asteroīdu spektru tipi | S |
Redzamais spožums | 9,04 [3] |
Absolūtais spožums | 5,51 H [1] |
Irīda, arī 7 Irīda, oficiāli 7 Iris ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.
Objektu atklāja 1847. gada 13. augustā angļu astronoms Džons Hainds (John Russel Hind) Bišopa observatorijā. Dž. Hindam tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīdu nodēvēja grieķu dievietes Irīdas vārdā. Irīda grieķu mitoloģijā ir varavīksnes dieviete.[4]
Irīda ir ceturtais spožākais asteroīdu joslas objekts pēc Vestas, Cereras un Pallādas. Tā virsma ir spoža, bet nav viendabīga. Asteroīda ziemeļu puslode ir gaišāka nekā otra.[5] Irīdas vidējais redzamais spožums opozīciju laikā ir +7,8, apmēram kā Neptūnam, dažu opozīciju laikā asteroīds ir saskatāms pat ar binokli.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |