Cerera
- Šis raksts ir par pundurplanētu. Par citām jēdziena Cerera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Zondes Dawn uzņemtais Cereras attēls | |||||||||
| Atklāšana[1] | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Atklājējs/i | Džuzepe Pjaci | ||||||||
| Atklāšanas datums | 1801. gada 1. janvārī | ||||||||
| Apzīmējumi | |||||||||
| Mazās planētas apzīmējums | 1 Ceres | ||||||||
| Citi nosaukumi | A899 OF; 1943 XB | ||||||||
| Mazo planētu kategorija |
pundurplanēta asteroīdu josla | ||||||||
| Orbitālie parametri[2] | |||||||||
| Afēlijs |
2,9858 AU (446 669 320 km) | ||||||||
| Perihēlijs |
2,5468 AU (380 995 855 km) | ||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) |
2,7654 AU (413 690 604 km) | ||||||||
| Ekscentricitāte | 0,079138 | ||||||||
| Apriņķojuma periods |
4,60 yr 1679,67 d | ||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 17,882 km/s | ||||||||
| Vidējā anomālija | 113,410° | ||||||||
| Slīpums | 10,587° līdz ekliptikai | ||||||||
| Uzlecošā mezgla garums | 80,3932° | ||||||||
| Pericentra arguments | 72,5898° | ||||||||
| Fiziskie parametri | |||||||||
| Ekvatoriālais rādiuss | 487,3 ± 1,8 km[3] | ||||||||
| Polārais rādiuss | 454,7 ± 1,6 km[3] | ||||||||
| Virsmas laukums | 2 850 000 km² | ||||||||
| Masa |
9,43 ± 0,07·1020 kg[4] 0,00015 Zemes masas | ||||||||
| Vidējais blīvums | 2,077 ± 0,036 g/cm³[3] | ||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0,27 m/s² (0,028 g[5]) | ||||||||
| 2. kosmiskais ātrums | 0,51 km/s[5] | ||||||||
| Sideriskais periods |
0,3781 d 9,074170 h[6][7] | ||||||||
| Ass slīpums | aptuveni 3°[3] | ||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija |
19 h 24 min 291°[3] | ||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija | 59°[3] | ||||||||
| Albedo | 0,090 ± 0,0033 | ||||||||
| |||||||||
| Spektra tips | C[10] | ||||||||
| Redzamais spožums | no 6,64[11] līdz 9,34[12] | ||||||||
| Absolūtais spožums | 3,36 ± 0,02[13] | ||||||||
| Leņķiskais diametrs | no 0,854" līdz 0,339" | ||||||||
.svg){kind=small}
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. Tā veido ievērojamu daļu no visa asteroīdu joslas kopējās masas un ieņem centrālu vietu šī reģiona uzbūvē. Cereru 1801. gadā atklāja Džuzepe Pjaci, un tā kļuva par pirmo identificēto asteroīdu joslas objektu. Vēsturiski Cerera sākotnēji tika uzskatīta par planētu, vēlāk klasificēta kā asteroīds, bet 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība tai piešķīra pundurplanētas statusu, atzīstot, ka tā riņķo ap Sauli, ir gandrīz sfēriska, bet nav pilnībā “iztīrījusi” savu orbītas apkārtni. Orbītā Cerera atrodas asteroīdu joslas centrālajā daļā. Tās orbīta ir salīdzinoši maz ekscentriska un ar nelielu slīpumu pret ekliptiku, kas padara to par dinamiskā ziņā stabilu joslas elementu. Pilns apriņķojums ap Sauli ilgst 4,60 gadus, bet rotācija ap savu asi ir 9,1 stundas. Vidējais Cereras diametrs ir 939 km, un tās salīdzinoši zemais blīvums liecina par būtisku ledus īpatsvaru iekšējā uzbūvē. Atšķirībā no vairuma citu asteroīdu Cerera ir diferencēts ķermenis, kas norāda uz sarežģītu termisko un strukturālo evolūciju agrīnajā Saules sistēmā.
Cereras zinātniskā nozīme ir īpaši liela tās augstā ūdens satura dēļ — gan ledus veidā, gan, iespējams, sāļūdens rezervuāru (brīna) formā zem virsmas. Kosmiskie novērojumi, tostarp NASA Dawn misijas dati (orbītā ap Cereru kopš 2015. gada), atklāja ūdeni saturošus minerālus, pazīmes par kriovulkānismu un spilgtus sāļu nogulumus atsevišķos triecienkrāteros, īpaši Occator krāterī. Šie novērojumi liecina par ģeoloģisku aktivitāti salīdzinoši nesenā pagātnē un padara Cereru par nozīmīgu planetoloģijas pētījumu objektu, kas sniedz unikālu ieskatu Saules sistēmas agrīnajos attīstības posmos un ūdens lomā planētu veidošanās procesos.
Atklāšana un nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Cerera tika atklāta 1801. gada 1. janvārī Palermo astronomiskajā observatorijā Sicīlijā, laikā, kad astronomijā aktīvi norisinājās iespējamās “trūkstošās planētas” meklējumi starp Marsa un Jupitera orbītām. Atklājumu veica itāļu astronoms un garīdznieks Džuzepe Pjaci, kurš, sastādot zvaigžņu katalogu, pamanīja zvaigznei līdzīgu objektu ar skaidri novērojamu kustību. Sākotnēji Pjaci jaunatklāto objektu uzskatīja par komētu vai nelielu planētu. Atklājums notika zinātniskā kontekstā, ko ietekmēja empīriskas likumsakarības par planētu attālumiem no Saules, īpaši Ticiusa–Bodes likums, kā arī organizēti meklējumi, tostarp 1800. gadā izveidotā astronomu grupa, kas pazīstama kā “Debesu policija” (Celestial Police). Vēstures avotos norādīts, ka Pjaci uzaicinājumu pievienoties šai grupai saņēma tikai pēc Cereras atklāšanas. Jaunatklātais objekts tika nosaukts par Cereru, atsaucoties uz romiešu mitoloģijas dievieti Cereru, lauksaimniecības, auglības un ražas aizbildni,[14] tādējādi ievērojot tā laika astronomijā izplatīto tradīciju debess ķermeņus nosaukt sengrieķu vai romiešu dievību vārdos. Sākotnēji Pjaci piedāvāja pilno nosaukumu Cerere Ferdinandea (latīņu: Ceres Ferdinandea), ar kuru tika godināts arī Sicīlijas valdnieks Ferdinands. Tomēr politisku un diplomātisku apsvērumu dēļ šī nosaukuma daļa starptautiskajā lietojumā netika pieņemta, un laika gaitā nostiprinājās vienkāršotā forma. Cereras astronomiskais simbols .svg){kind=small}
[15] ir līdzīgs astronomiskajam Veneras simbolam 
, kas ir sieviešu dzimuma simbols.
Cereras klasifikācija astronomijas vēsturē ir vairākkārt mainījusies. Pēc atklāšanas 19. gadsimta sākumā tā vairākus gadu desmitus tika uzskatīta par planētu, tostarp interpretēta kā ilgi meklētā planēta starp Marsu un Jupiteru. Vēlāk, atklājot arvien vairāk līdzīgu objektu tajā pašā Saules sistēmas reģionā, izveidojās priekšstats par atsevišķu mazo ķermeņu kopu, un Cerera tika pārklasificēta par asteroīdu (jeb “mazo planētu”). 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība ieviesa mūsdienu planētu definīciju un jaunu kategoriju — pundurplanētas. Šajā kontekstā Cerera tika oficiāli iekļauta šajā klasē, kļūstot par vienīgo pundurplanētu asteroīdu joslā. Šī klasifikācijas evolūcija spilgti atspoguļo to, kā laika gaitā mainījušies priekšstati par Saules sistēmas uzbūvi un tās objektu daudzveidību.
Fizikālās īpašības
[labot | labot pirmkodu]Tās diametrs ir ap 939,4 km,[16] masa apmēram 1/3 daļa no visas asteroīdu joslas masas. Cerera ir pirmais atklātais asteroīds un pagaidām vienīgais zināmais asteroīdu joslas objekts, kuru noapaļojusi paša gravitācija. Ķermeņa redzamais spožums ir starp 6,7 – 9,3, tas praktiski nav redzams ar neapbruņotu aci. Pētījumi liecina, ka Cerera nav homogēns objekts, ieži veido kodolu, bet mantiju — ūdens, ledus un dažādu iežu maisījums.[17]
Novērojumi un izpēte
[labot | labot pirmkodu]2015. gada 6. martā NASA starpplanētu zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu. Dawn uzņemtajos attēlos redzams, ka Cereras virsmu izrobojuši triecienkrāteri. Zonde turpinās atrasties orbītā ap Cereru arī pēc misijas beigām.[18]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Lutz Schmadel. Dictionary of minor planet names (5. izd.). Germany : Springer, 2003. 15. lpp. ISBN 978-3-540-00238-3.
- ↑ Donald K. Yeomans. «1 Ceres». JPL Small-Body Database Browser, 5. jūlijs, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-04. Skatīts: 2003-08-29.
- 1 2 3 4 5 6 Thomas, P. C.; Parker, J. Wm.; McFadden, L. A.; et al. (2005). "Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape". Nature 437 (7056): 224–226. Bibcode 2005Natur.437..224T. doi:10.1038/nature03938. PMID 16148926.
- ↑ Carry, Benoit; et al. (November 2007). "Near-Infrared Mapping and Physical Properties of the Dwarf-Planet Ceres" (PDF). Astronomy & Astrophysics 478 (1): 235–244. arXiv:0711.1152. Bibcode 2008A&A...478..235C. doi:10.1051/0004-6361:20078166.
- 1 2 Izskaitļoti, zinot citus iepriekš nosauktos parametrus
- ↑ Williams, David R. (2004). Asteroid Fact Sheet. Arhivēts no oriģināla 2010-01-18. Atjaunināts: 2012-09-16.
- ↑ Chamberlain, Matthew A.; Sykes, Mark V.; Esquerdo, Gilbert A. (2007). "Ceres lightcurve analysis – Period determination". Icarus 188 (2): 451–456. Bibcode 2007Icar..188..451C. doi:10.1016/j.icarus.2006.11.025.
- ↑ Angelo, Joseph A., Jr. Encyclopedia of Space and Astronomy. New York : Infobase, 2006. 122. lpp. ISBN 0-8160-5330-8.
- ↑ Saint-Pé, O.; Combes, N.; Rigaut F. (1993). "Ceres surface properties by high-resolution imaging from Earth". Icarus 105 (2): 271–281. Bibcode 1993Icar..105..271S. doi:10.1006/icar.1993.1125.
- ↑ Rivkin, A. S.; Volquardsen, E. L.; Clark, B. E. (2006). "The surface composition of Ceres:Discovery of carbonates and iron-rich clays" (PDF). Icarus 185 (2): 563–567. Bibcode 2006Icar..185..563R. doi:10.1016/j.icarus.2006.08.022. Atjaunināts: 2007-12-08.
- ↑ Menzel, Donald H.; and Pasachoff, Jay M. A Field Guide to the Stars and Planets (2nd izd.). Boston, MA : Houghton Mifflin, 1983. 391. lpp. ISBN 978-0-395-34835-2.
- ↑ APmag and AngSize generated with Horizons (Ephemeris: Observer Table: Quantities = 9,13,20,29) Veidne:WebCite
- ↑ Li, Jian-Yang; McFadden, Lucy A.; Parker, Joel Wm. (2006). "Photometric analysis of 1 Ceres and surface mapping from HST observations". Icarus 182 (1): 143–160. Bibcode 2006Icar..182..143L. doi:10.1016/j.icarus.2005.12.012. Atjaunināts: 2007-12-08.
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
- ↑ JPL/NASA. «What is a Dwarf Planet?». Jet Propulsion Laboratory, 2015-04-22. Skatīts: 2022-01-19.
- ↑ 1 Ceres
- ↑ Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape
- ↑ Dawn spacecraft gets an eyeful of dwarf planet Ceres
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cerera.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|