Isikuls

Vikipēdijas lapa
Isikuls
Isikula pludmale
Isikuls no kosmosa, 1992. gada septembris
Atrodas Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
Koordinātas 42°30′0″N 77°30′0″E / 42.50000°N 77.50000°E / 42.50000; 77.50000Koordinātas: 42°30′0″N 77°30′0″E / 42.50000°N 77.50000°E / 42.50000; 77.50000
Platība 6236 km2
Lielākais garums 182 km
Lielākais platums 60 km
Vidējais dziļums 270 m
Lielākais dziļums 668 m
Tilpums 1738 km3
Augstums v.j.l. 1607 m
Izteka beznoteces
Sateces baseins 15 844 km2
Baseina valstis Kirgizstāna
Apdz. vietas krastos Čolponata
Karakola
Isikuls (Kirgizstāna)
Isikuls
Isikuls
Isikuls Vikikrātuvē

Isikuls (kirgīzu: Ысык-Көл) ir liels augstkalnu ezers Kirgizstānā. Vāji iesāļš ūdens. Otrs lielākais augstkalnu ezers pasaulē aiz Titikakas ezera. Ezers neaizsalst — iespējams, no tā cēlies ezera nosaukums, kas kirgīzu valodā nozīmē "siltais ezers". Viens no vecākajiem ezeriem pasaulē — izveidojies aptuveni pirms 25 miljoniem gadu. Ūdens apmaiņas periods ir ļoti ilgs — 305 gadi.

Galvenās pietekas ir Čujas upe (tek netālu un palu laikā daļu ūdens ieplūdina ezerā) un kalnu strauti, sniegs. Ezerā ieplūst arī daudz karsto avotu. Pāri dienvidu krastam paceļas Tjanšana kalni. Ik gadus ezera līmenis krītas par aptuveni 5 cm, ko izraisa ezerā ietekošo upju ūdens novirzīšana saimnieciskiem mērķiem.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrēti 3 sugu abinieki, 11 sugu rāpuļi, 54 sugu zīdītāji un 267 sugu putni.

No Sevana Isikulā ievesta Sevana forele. Pašā Sevanā zivs gandrīz izmirusi, bet tai ir labas izredzes izdzīvot Isikulā.

Ezerā un tā apkaimē Kirgizstānas valdība izveidojusi Isikula biosfēras rezervātu. Tā kā ezers ir nozīmīga gājputnu atpūtas vieta, tas iekļauts Ramsāres sarakstā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirms 2500 gadiem netālu no ezera garām gāja lielais Zīda ceļš — liels tirdzniecības ceļš pāri Centrālāzijai.

Klīst nostāsti, ka ezera ziemeļaustrumu krastā esot 14. gadsimta armēņu klostera atliekas.[1]

Pie Isikula jau padomju laikos tika izveidota militāro izmēģinājumu bāze, kur tika vērtētas zemūdeņu un torpēdu tehnoloģijas. Bāze darbojas arī tagad un pieder Krievijai.

PSRS laikā ezers kļuva par populāru atvaļinājuma kūrortu ar daudzām sanatorijām un viesnīcām ezera ziemeļu krastā. Viens no iemesliem — pie ezera ļoti bieži ir saulains laiks. Pēc krīzes tūrisma industrija reģionā lēnām atdzimst. Netālu no ezera austrumu gala atrodas reģionālais centrs — Karakola (agrāk Prževaļska). Isikuls ir galvenais tūrisma objekts Kirgizstānā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. novembrī. Skatīts: 2016. gada 19. oktobrī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]