Itālijas iebrukums Albānijā

Itālijas iebrukums Albānijā
Daļa no Starpkaru perioda
Itāļu spēki Albānijā.
Datums 1939. gada 7.-12. aprīlis Vieta Albānijas karaliste Iznākums Itālijas uzvara, Karalis Zogs I pamet Albāniju
Karotāji
Itālijas karaliste	Albānijas karaliste
Komandieri un līderi
Benito Musolīni Alfredo Guconi Džovanni Messe	Zogs I Ksemals Aranitasi Abazs Kupi Mudžo Ulkinaku †
Spēks
22 000karavīru 400 lidmašīnas 2 karakuģi	8000 karavīru 5 lidmašīnas 3 torpēdlaivas
Zaudējumi
200-700 nogalināti 97 ievainoti	160 nogalināti un vairāki simti ievainoti

Albānija un Balkāni itāļu un vācu okupācijas laikā

Itālijas iebrukums Albānijā bija fašistiskās Itālijas veikta Albānijas karalistes iekarošanas operācija no 1939. gada 7. līdz 12. aprīlim. Iebrukuma rezultātā Albānijas karalis Zogs I devās trimdā, bet Albānija kļuva par Itālijas okupētu vasaļvalsti līdz 1943. gada septembrim, kad Rietumu sabiedrotajiem kapitulējušās Itālijas vietā par okupējošo spēku kļuva nacistiskā Vācija. Pēc Vācijas sakāves varu Albānijā sagrāba komunistu partizāni, kas izveidoja Albānijas Tautas Republiku.

Lai arī Albānija jau bija pilnībā atkarīga no Itālijas, 15. martā Hitlera veiktā Čehoslovākijas sagrābšana pamudināja Musolīni veikt pašam savu agresijas aktu.

1939. gada 28. martā Itālija iesniedza Albānijai ultimātu, pieprasot piešķirt itāļu armijai tiesības kontrolēt svarīgākās ostas un pilsētas, piešķirt itāļu kolonistiem Albānijas pilsoņu tiesības, kā arī muitas savienības izveidošanu. Atbilde bija jāsniedz 6. aprīlī. Lai arī Albānija 5. aprīlī bija daļēji apmierinājusi itāļu prasības, 7. aprīlī sākās Itālijas militārais iebrukums. Lai arī albāņu armija nespēja sākt un īstenot organizētu pretestību okupācijai, individuālas kareivju un policistu grupas izrādīja varonību, pretojoties okupantiem. 8. aprīlī itāļi sagrāba Tirānu un 10. aprīlī kontrolēja valsti.

12. aprīlī ar itāļiem sadarboties gatavais karalistes parlaments pasludināja Zogu I par gāztu un piedāvāja Albānijas kroni Itālijas karalim. Albānijas karaliste formāli turpināja pastāvēt personālūnijā ar Itālijas kroni un ierobežotu vietējo pašpārvaldi, taču to pilnībā kontrolēja Itālijas okupācijas karaspēks. Itālijai 1943. gada 8. septembrī kapitulējot, itāļu okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas karaspēks.

Albānijas iekarošana deva Itālijai placdarmu, no kura 1940. gada 2. oktobrī uzbrukt Grieķijas Karalistei. Pēc nacistiskās Vācijas veiktās Dienvidslāvijas karalistes iznīcināšanas 1941. gada pavasarī Albānijas teritoriju paplašināja, pievienojot tai etnisko albāņu apdzīvotos apgabalus, galvenokārt Kosovā.