Izabella Jurjeva
| Izabella Jurjeva Изабелла Даниловна Юрьева | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
Izabella Ļivikova 1899. gada 7. septembrī  Rostova pie Donas, Donas karaspēka apgabals, Krievijas Impērija |
| Mirusi |
2000. gada 20. janvārī (100 gadu vecumā) Maskava, Krievija |
| Žanri | romance |
| Nodarbošanās | dziedātāja |
| Instrumenti | balss |
| Darbības gadi | 1922–2000 |
Izabella Jurjeva (krievu: Изабелла Даниловна Юрьева), īstajā uzvārdā Ļivikova (krievu: Ливикова, dzimusi 1899. gada 7. septembrī [v.s. 26. augustā], mirusi 2000. gada 20. janvārī) bija PSRS un Krievijas estrādes dziedātāja, dziesmu un romanču izpildītāja (alts). Krievijas Federācijas tautas māksliniece un Krievijas Federācijas Prezidenta prēmijas laureāte.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1889. gada 7. septembrī[1] daudzbērnu ebreju ģimenē. Viņas tēvs bija teātra cepuru meistars, bet māte grimētāja.[2]
No 1920. gada mācījās Petrogradā pie komponista Alekseja Taskina. Pirmās uzstāšanās notika 1922. gadā kinoteātrī "Kolizejs", kur viņa izpildīja vairākas dziesmas un saņēma aicinājumu uzstāties Maskavas Ermitāžā. Tajā pašā gadā notika viņas brauciens uz Rostovu. Kopā ar krievu romancēm viņas programmā tika iekļautas arī vecās čigaņu dziesmas.
1925. gadā apprecējās ar juristu Josifu Epšteinu, kas darbojoties ar pseidonīmu Josifs Arkadjevs kļuva par viņas pastāvīgo administratoru,[3] kā arī sarakstīja vārdus viņas šlāgeriem "Maigi ieskaties", "Pavasara dziesmiņa", "Pirmā balle", "Tavas vēstules", "Atceries, ja mīli", "Ja vari – piedod", "Par mīlestību un draudzību" un citeim.[4] No 1925. līdz 1926. gadam kopā ar vīru dzīvoja Francijā. 1925. gada 17. decembrī viņiem piedzima dēls, kas nodzīvoja nedaudz vairāk par gadu un nomira iedzimtās sirds slimības dēļ.
1929. gadā piedalījās čigānu romances vakarā, kas notika Maskavā. Par īpatnējo čigānu dziesmu izpildīšanu viņu nodevēja par "balto čigānieti". Par dziedātājas pastāvīgajiem koncertmeistariem kļuva Simons Kagans , Davids Aškenazi un Jevgeņijs Rohļins, 1937.–1941. gada ieraksti tika iekļautas diskā "Vecās romances un dziesmas".
Dziedātājas fonogrāfiskā debija notika 1937. gadā, 15 gadus pēc pirmās uzstāšanās. Otrā pasaules kara gados piedalījusies koncertos Karēlijas un Kaļiņinas frontē. Īpašus panākumus karavīru vidū guva dziesmas "Saša", "Kad lapas krīt", (ar Jevgeņija Rohļina mūziku), "Vecajā dārzā", "Baltā nakts".
Pēckara gados zaudēja popularitāti un tika aizmirsta. Krievijas Federācijas tautas mākslinieka goda nosaukumu viņa saņēma tikai 1992. gadā. Vēlāk tika apbalvota ar 4. pakāpes "Par nopelniem tēvijas labā" ordeni (1999).
Pēdējos dzīves gados dzīvoja Maskavā, kur mirusi 2000. gada 20. janvārī. Apbedīta Jaunajos Donas kapos.
Jurjevas liktenis ar dažādām izmaiņām kļuva par iedvesmu Mihaila Šiškina romānam Венерин волос.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IV pakāpes ordenis "Par nopelniem tēvijas labā" (1999)[5]
- Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums (1992)[6]
- Krievijas Federācijas Prezidenta prēmija literatūras un mākslas jomā (2000)
- 1996. gada jūnijā Maskavas Estrādes Zvaigžņu laukumā tika atklāta zvaigzne ar Izabellas Jurjevas vārdu.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Mūzikas enciklopēdija / Гл. ред. Ю. В. Келдыш. Т. 6. Хейнце — Яшугин: Советская энциклопедия, 1982. — 1008 стб., илл. — 102 245 экз.
- ↑ Романс жизни Изабеллы Юрьевой
- ↑ Королева патефона Изабелла Юрьева
- ↑ «Романс длиною в век». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-01. Skatīts: 2008-11-15.
- ↑ Krievijas Federācijas Prezidenta pavēle № 1171 (1999. gada 6. septembrī)
- ↑ Krievijas Federācijas Prezidenta pavēle № 686 (1992. gada 25. jūlijā)
- ↑ Yandex Disk
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Изабелла Юрьева: «Белая цыганка» Arhivēts 2014. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.
|