Donas karaspēka apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Область Войска Донского
Donas karaspēka apgabals
1786 – 1920

Donas karaspēka apgabala ģerbonis of autonoma teritorija

Donas karaspēka apgabala ģerbonis

Location of autonoma teritorija
Donas karaspēka apgabals, 1900
Pārvaldes centrs Novočerkaska (no 1806. gada)
Valoda(s) krievu, ukraiņu, kalmiku
Reliģija pareizticība, vecticība, budisms
Valdība Autonoma teritorija
atamani, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - no Azovas guberņas
 - Dibināta 1786
 - Pirmais Pasaules karš
 - Likvidēta 1920
 - Sadalīta starp Krievijas PFSR un Ukrainas PSR

Donas karaspēka apgabals (krievu: Область Войска Донского, ukraiņu: Область Війська Донського) bija Krievijas impērijas administratīvi - teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa. Apgabals aizņēma Donas upes vidusteces un lejteces rajonus.

Tika izveidota 1786. gadā kā Donas karaspēka zeme (Земля Войска Донского). 1870. gadā tika nosaukta par Donas karaspēka apgabalu (Область Войска Донского). No 1918. līdz 1920. gadam teritorijā funkcionēja valstisks veidojuma Donas Vislielais karaspēks (Всевеликое войско Донское) jeb Donas republika. Apgabala galvaspilsēta līdz 1806. gadam bija Čerkaska (mūsdienās Staročerkaskas ciems Rostovas apgabalā), bet vēlāk - Novočerkaska. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, 152 700 kvadrātkilometru lielajā apgabalā dzīvoja 2 564 238 cilvēku[1], no tiem apmēram 40% - 45% bija kazaki. 66,8 % iedzīvotāju kā dzimtā bija norādīta krievu (liekrievu) valoda , bet 28,1 % - ukraiņu (mazkrievu) valoda.

Līdz 18. gadsimtam Donas kazaki savus līderus (atamanus) ievēlēja un teritorija formāli nebija iekļauta Krievijas valstī, bet pēc Bulavina sacelšanās apspiešanas cars Pēteris I iekļāva teritoriju tiešu Krievijas valstī, bet t.s. ieceltie atamani (наказной атаман) tika apstiprināti centralizēti. No 1909. līdz 1911. gadam Donas kazaku ieceltais atamans bija Rozulā dzimušais Frīdrihs (Fjodors) fon Taube. Pēc Februāra revolūcijas Donas kazaki par savu ievēlēto, ne vairs iecelto, atamanu izraudzījās Alekseju Kaļedinu, kurš, kad apgabalā uz neilgu laiku tika nodibināta Donas Padomju Republika, izdarīja pašnāvību. Nodibinoties Donas Vislielajam karaspēkam, par Donas kazaku līderi izvirzījās Pjotrs Krasnovs, kurš pēc boļševiku uzvaras devās trimdā.

Mūsdienās Donas karaspēka apgabala teritorija ietilpst Krievijā (gandrīz viss Rostovas apgabals un Volgogradas apgabala rietumu daļa), kā arī Ukrainā, tomēr gandrīz visu vēsturisko Donas karaspēka apgabala teritoriju Ukrainā faktiski kontrolē Doņeckas Tautas Republika un Luganskas Tautas Republika.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]