Izoelektriskais punkts

Vikipēdijas lapa

Izoelektriskais punkts (pI) ir vielas šķīduma pH vērtība, pie kuras vielas molekulai nav elektriskā lādiņa. Izoelektriskais punkts raksturīgs amfotēriem savienojumiem, īpaši aminoskābēm. Vienkāršākajā gadījumā (kad aminoskābei ir viena aminogrupa un viena karboksilgrupa) izoelektrisko punktu aprēķina kā vidējo no abām disociācijas konstantēm.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]