Ištvāns III

Ištvāns III III. István
Ungārijas karalis
1162. gads — 1172. gads
Priekštecis	Gēza II
Pēctecis	Bēla III
Dzimis	1147. gads
Miris	1172. gada 4. martā (24—25 gadu vecumā) Estergoma, Ungārijas karaliste (Komāromas-Estergomas meģe, Ungārija)
Apglabāts	Estergomas katedrāle, Estergoma, Komāromas-Estergomas meģe, Ungārija
Dzīvesbiedre	Austrijas Agnese
Bērni	Bēla dēls
Dinastija	Ārpādu dinastija
Tēvs	Gēza II
Māte	Kijevas Eifrosīne
Reliģija	katolisms

Ištvāns III (ungāru: III. István, latīņu: Stephanus III; dzimis 1147. gadā, miris 1172. gada 4. martā) bija Ungārijas karalis no 1162. gada līdz savai nāvei 1172. gadā.

Tika kronēts 1162. gada jūnijā, neilgi pēc tēva, karaļa Gēzas II nāves. Tomēr, ar Bizantijas atbalstu, pretenzijas uz troni izvirzīja arī tēvabrāļi Lāslo II un Ištvāns IV. Sešas nedēļas pēc Ištvāna kronēšanas valstī iebruka Bizantijas imperatora Manuila I Komnēna karaspēks, par karali kļuva Lāslo II. Ištvāns patvērās Austrijā, tomēr viņam izdevās ieņemt Presburgu (Bratislavu). Pēc tam, kad 1163. gada 14. janvārī Lāslo II mira, par karali kļuva Lāslo brālis Ištvāns IV, tomēr viņa vara bija nepopulāra, un Ištvānam III izdevās padzīt Ištvānu IV no valsts.

Lai salabtu ar Bizantiju, Ištvāns III nosūtīja uz dzīvi Bizantijas galmā savu dēlu Bēlu III un atļāva bizantiešiem ieņemt Horvātiju, Dalmāciju un Sirmiju. Starp 1164. un 1167. gadu Ištvāns III neveiksmīgi karoja ar Bizantiju par šo teritoriju atgūšanu. Valdīšanas laikā Ištvāns III izdeva "Sēkešfehērvāras likumus", kas nostiprināja pilsētu tiesības karalistē, kā arī 1169. gadā noslēdza konkordātu ar Svēto Krēslu. Mira bez dzīviem mantiniekiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ištvāns III.