Jānis Baroniņš

Vikipēdijas lapa
Jānis Baroniņš
Jānis Baroniņš
Personīgā informācija
Dzimis 1987. gada 15. augustā (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, Padomju Savienība (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās Students, pētnieks

Jānis Baroniņš (dzimis 1987. gada 15. augustā) ir pētnieks ķīmijas tehnoloģijas (pamatā silikātu un betona) un triboloģijas nozarēs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis ķīmijas tehnoloģiju un ķīmiju Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē[1], iegūstot attiecīgi inženierzinātņu bakalaura (2011) un maģistra (2014) grādus, aizstāvot noslēgumu darbus par "Uz polikarboksilāta bāzēta superplastifikatora ietekmi augstas stiprības betona iegūšanā" un "Cenosfēru iedarbību uz cementa pastas īpašībām" [2]. Abi šie noslēgumu darbi tika izstrādāti un aizstāvēti Silikātu materiālu institūtā[3]. Kopš 2014. gada studē Tallinas Tehnoloģiju universitātē, izstrādājot filozofijas doktora (PhD) darbu augsttemperatūras triboloģijā par "PVD pārklājumu slīdēšanas uzticamības aspektiem nodiluma un korozijas apstākļos"[4].

Pētnieciskā darbība un publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bakalaura studiju ietvaros tapa pirmā publikācija par 'Superplastifikatora koncentrācijas iedarbību uz augstas veiktspējas betona īpašībām'[5]. Šī darba pētījuma ietvaros tika noteikta uz polikarboksilātu bāzēta supeplastifikatora (SP) (augstas klases ūdens samazinošas piedevas) dažādas koncentrācijas ietekme uz augstas veikstpējas betona īpašībām. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka nepieciešamā ūdens/cementa attiecība pašplūstošas betona masas iegūšanai (novērtēts ar konusa izplūdi) samazinās līdz 0.28. Dzīvsudraba porozimetrijas testi sacietējušiem betona paraugiem uzrādīja porainības samazināšanos, palielinot SP dozāciju izvēlētajās robežās līdz 2.5 % no cementa.

Superplastifikatora iedarbība uz svaiga betona plūstamību un izplūdes simetriju (noteikts ar konusa nosēduma metodi pēc LVS EN 12350-2:2009)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]