Jānis Oherins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Oherins (1943—2002) bija latviešu politiķis un uzņēmējs, bijušais Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs, vēlāk Latvijas Republikas Rūpniecības ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1943. gada 18. maijā. Strādājis par atslēdznieku, elektromontieri, inženieri konstruktoru, ceha priekšnieku, inženiera vietnieku un par rūpnīcas VEF direktora vietnieku. Perestroikas laikā Oherins kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēža vietnieku, 1986. gadā viņu ievēlēja par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu un iecēla par Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāru. Šajā periodā viņš iestājās par Latvijas PSR saimniecisko aprēķinu un ekonomisko suverenitāti pret PSRS ministriju un resoru diktātu.[1]

Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā Oherins bija Latvijas Republikas Rūpniecības ministrs, bet pēc Augusta puča sagrāves 1991. gada 25. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma viņu atbrīvot no ministra pienākumiem.[2] Viņa pienākumus turpināja pildīt Aivars Millers. Miris 2002. gada 23. novembrī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti Archived 2019. gada 9. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Jaunatne Nr. 186, 1991. gada 10. decembrī
  2. Par J. Oherina atbrīvošanu no Latvijas Republikas rūpniecības ministra pienākumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 35/36, 12.09.1991.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Latvijas Republikas Rūpniecības ministrs
1990. gada 5. jūnijs1991. gada 25. augusts
Pēctecis:
Aivars Millers
(kā Rūpniecības un enerģētikas ministrs)