Jānis Reinholds
| ||||||||||||||||||||||
Jānis Reinholds (1896—1933) bija latviešu satīriķis, humorists un feļetonists, Neatkarības cīņu dalībnieks. Pazīstams arī ar pseidonīmiem Ventiņu Vents, Trakā Dore. Bijis vokālā dueta Brāļi Ošlapiņi dalībnieks, brīdi izmantojis arī pieņemto uzvārdu Dzintarnieks.
Mākslinieciskā un literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažus mēnešus strādāja kā aktieris Liepājas teātrī. Pēc kara nodevies literārajam un komiķa darbam. Rakstījis ar savulaik sievas pieņemto uzvārdu kā Jānis Dzintarnieks, ko pēc atgriešanās pie dzimtā uzvārda 1926. gadā turpināja izmantot kā pseidonīmu.
Ar Dzintarnieka vārdu publicējis "Orģinālkuplejas" (1920), kā arī lugas: "Medicīnas noslēpums" (1920), Īrētās bikses" (1920), "Suņu dienas" (1922) "Apsegloju melnu kuili" (1925), "Jautrās spēles" (1926) "Aizsargs Pliens" (1930), "Sieviete, kas nav zeltu atsverama" (1932).[1]
Kā komiķis uzstājies Salamonska cirkā un varietē. Ar Jāni Robertu Lazdiņu 20. gados izveidoja komiķu muzikālo duetu Brāļi Ošlapiņi. Sevi dēvēja par Ošlapiņu jaunāko. Ar Ošlapiņu vārdu tapusi virkne skaņu ierakstu — dziesmas un humoristiski stāstiņi. Viena no pazīstamākajām dziesmām dueta izpildījumā — "Neskrej meitiņ, ar īsu kleitiņ".[2] Presē Jānis Reinholds publicējis feļetonus ar pseidonīmiem Ventiņu Vents un Trakā Dore. 1932. gadā izdots Ventiņu Venta humoristisks stāsts tāmnieku izloksnē "Uz dzīves plosta". Bijis satīriskā žurnāla "Svari" literārās daļas vadītājs.[1]
2007. gadā stāsts "Uz dzīves plosta" izdots izdevniecībā "Tapals". To papildina Jāņa Dreslera zīmējumi.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Jānis Reinholds». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2023-12-19.
- ↑ "Video
- ↑ «Ventiņu Vents 'Uz dzīves plosta'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-19.