Jānis Ruģēns

Vikipēdijas lapa
Jānis Ruģēns
Jānis Ruģēns
Personīgā informācija
Dzimis 1817. gada 31. augustā
Valmieras pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1876. gada 14. septembrī (59 gadi)
Valmieras pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, ērģelnieks un ķesteris
Valoda Latviešu

Jānis Ruģēns (dzimis 1817. gada 31. augustā Valmieras pagastā, miris 1876. gada 14. septembrī Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Valmieras pagasta mācītājmuižas Ruģēnos.[1] Mācījies Valmieras draudzes skolā, apriņķa skolā, 1843. gadā beidzis Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju semināru.[1]

Kopš 1850. gada Ruģēns strādāja kā skolotāja palīgs, par patstāvīgu skolotāju nevarēja strādāt sliktās veselības dēļ.[1] Strādāja Valmieras draudzes skolā, Valmiermuižas pagastskolā.[1] Par tulku un rakstvedi strādājis arī Valmieras apriņķa tiesā.[1]

Miris 1876. gada 14. septembrī Valmieras pagasta Šķesteros, apbedīts Valmieras kapos.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruģēna pirmā publikācija bija dzejolis "Vecs gads" laikrakstā "Tas Latviešu Draugs" 1839. gada 28. decembrī. No viņa 1843. gadā uzrakstītās vēsturiski publicistiskās apceres prozā "Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm" ietekmējās vairāki citi publicisti, tai skaitā Ernests Dinsbergs un Jānis Austriņš.[1] Savos darbos pauda latviešu tautas atmodas idejas.[2]

Izdeva dzejoļu krājumu "Dažādu dziesmiņu krājums" (1862—1863).[2] Ar saviem rakstiem, īpaši laicīgajām kuplejām Ruģēns kļuva par atzītu tautas dziesminieku. Viņa raksti, kā arī atsevišķi dzejoļi, īpaši "Latviešu draugu dziesmas":"Kad atnāks latviešiem tie laiki", "Vēl tagad mūsu tautā", "Tāpēc esi latvietis dzimis", sekmēja un pauda tautas nacionālo pašapziņu. Ruģēna rokrakstu fonds glabājas Nacionālajā bibliotēkā.1939. gadā izdota.plaša darbu izlase "Kad atnāks latviešiem tie laiki?". Viņš ir tulkojis vai pārstrādājis vācu dzejnieku darbus, tai skaitā Johana Volfganga fon Gētes, Frīdriha Šillera, Ludviga Ūlanda, Heinriha fon Kleista.[1] Ir dziesmas "Ziemassvētkos" ("Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt'..") atdzejotājs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1992. 501. lpp. ISBN 5-89960-034-9.
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 45. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]