Valmieras pagasts
| Valmieras pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Valmiermuiža |
| Kopējā platība:[1] | 101,3 km2 |
| • Sauszeme: | 99,5 km2 |
| • Ūdens: | 1,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 3 401 |
| Blīvums (2025): | 34,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1894. gadā |
 Valmieras pagasts Vikikrātuvē | |
Valmieras pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Valmieras pilsētu un Burtnieku, Rencēnu, Jērcēnu, Trikātas, Brenguļu un Kauguru pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Ezeri
[labot | labot pirmkodu]Dabas objekti
[labot | labot pirmkodu]- Rietekļa paeglis ir dižākais parastais kadiķis Latvijā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Valmieras pagasts izveidots 1894. gadā, apvienojot Valmieras apriņķa Valmiermuižas un Valmieras mācītāja muižas pagastus. 1906. gadā daļa teritorijas (Oliņu novads) tika pievienots Trikātas pagastam. 1935. gadā Valmieras pagasta platība bija 144,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Valmieras un Ausekļa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1958. gadā Valmieras rajona Valmieras ciemam pievienoja daļu Ausekļa ciema. 1967. gadā daļu Valmieras ciema teritorijas pievienoja Rencēnu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā Valmieras pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva reorganizētajā Burtnieku novadā. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Valmiermuiža (pagasta centrs), Rūpnieki, Jeri, Pilāti, Sipi.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Anna Ābele (1881—1975), latviešu valodniece. Latviešu eksperimentālās fonētikas pamatlicēja.
- Pēteris Ābele (1893—1986), latviešu ginekologs, Latvijas Universitātes docents. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ Trešdienas nakts negaisā nolūzis Sīmanēnu svētozols
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
