Jānis Venners
Jānis Venners (vecajā ortogrāfijā: Jahnis Wenners) bija agronoms, pašvaldības darbinieks, trimdas latviešu aktīvists. Dzimis 1905. gada 3. decembrī Smiltenē. Miris 1999. gada 1. jūlijā Kalamazū, Mičiganā, ASV.
Mācījies Bērzaines pamatskolā. 1917. gadā iestājies Smiltenes draudzes skolā. 1920. gadā iestājies Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, ko beidzis 1924. gadā. Nākamos sešus gadus strādāja tēva saimniecībā “Vecgrāvji”. 1930. gadā iestājās Latvijas universitātē, kur 1934. gada februārī ieguvis agronoma grādu. Jau studiju laikā bijis aktīvs Latviešu zemnieku savienības un aizsargu organizācijas (no 1924. gada) biedrs. Latviešu zemnieku savienības Smiltenes nodaļas valdes priekšsēdētājs. Pievienojies studentu korporācijai Talavija.[1]
Pēc Ulmaņa apvērsuma Venners 1934. gada 29. maijā ar Iekšlietu ministra Viļa Gulbja pavēli iecelts par Smiltenes pilsētas vecāko. Vennera laikā izveidotas Dakteru, Mūrnieku un Gaujas ielas. Uzcelta jaunā Smiltenes skolas ēka.[2]
Apbalvots ar Aizsargu nopelnu krustu un atzinības krustu. Smiltenes-Palsmanes-Aumeisteru-Gaujienas krājaizdevu kases padomes loceklis. No 1935. gada arī skolotājs Valsts Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādēs.
1935. gada 30. novembrī precējies ar zobārsti Eleonoru Paegli no Strenčiem.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 16. jūlijā no amata atbrīvots. Baigo gadu pavadīja savās mājās, 1941. gada jūnijā slēpās mežā. Pēc kara sākuma, 1941. gada 6. jūlijā atkal pārņēma Smiltenes pilsētas vadību. Ar Drehslera rīkojumu no 1942. gada 1. septembra iecelts par Cēsu apriņķa vecāko.
Kopā ar ģimeni no Latvijas bēga 1944. gada oktobrī. Nonāca bēgļu nometnē Insulā pie Berhtesgādenas. No 1947. līdz 1949. gadam bija Latvijas Centrālās padomes kancelejas vadītājs, LCP un Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis. Fišbahā strādāja par dārzkopības skolas skolotāju.
ASV ieceļoja 1949. gada augustā un apmetās Kalamazū, kur iekārtoja augļu koku audzētavu. Aktīvi piedalījās vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē, noorganizējot un vadot skolu. Nodibināja Kalamazū latviešu kredītsabiedrības nodaļu un bija tās ilggadējs valdes loceklis. 1978. gada augustā Venneru ievēlēja par latviešu agronomu biedrības priekšsēdi. Šajā amatā bija 12 gadus.[1]
1974. gadā izdevis grāmatu “Ģimenes mājas augļu dārzs”, kurā koncentrējas uz augļu pundurkociņu audzēšanas ieteikumiem.