Smiltene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu Vidzemē. Par ciemu Vīksnas pagastā skatīt rakstu Smiltene (Vīksnas pagasts).
Smiltene
pilsēta
Smiltenes baptistu baznīca
Smiltenes baptistu baznīca
Karogs: Smiltene
Karogs
Ģerbonis: Smiltene
Ģerbonis
Smiltene (Latvija)
Smiltene
Smiltene
Koordinātas: 57°25′27″N 25°54′24″E / 57.42417°N 25.90667°E / 57.42417; 25.90667Koordinātas: 57°25′27″N 25°54′24″E / 57.42417°N 25.90667°E / 57.42417; 25.90667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Smiltenes novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Smilten
Platība
 • Kopējā 7,8 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 5 488
 • blīvums 703,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4729
Mājaslapa www.smiltene.lv
Smiltene Vikikrātuvē
Mākslīgi uzpludinātais Tepera ezers

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs. Atrodas 134,5 km no Rīgas. 46,5 km no Valkas, 37,5 km no Valmieras, 43,5 km no Cēsīm un 56 km no Apes.[2] Pilsētai cauri tek Abuls, uz kura izveidotas trīs ūdenskrātuves: Tiltlejas ezers, Vidusezers un Teperis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltenes plāns 17. gadsimtā ar Abula upi, Vidus ezeru un ar sarkanu līniju iezīmēto mūra pili (no Zviedrijas kara arhīva).
Smiltenes pilsmuiža 19. gadsimtā.[3]

Smiltenes senākās vēstures liecinieks ir pilsētas nomalē esošais Cērtenes pilskalns, taču arheoloģiskie izrakumi šeit nav devuši rezultātus. Smiltenes pils pirmo reizi minēta 1359. gadā Rīgas arhibīskapa Fromholda valdīšanas laikā. Pils uzcelta laikā no 1367.-70. gadam. Te uzbūvēta neliela baznīca, kas iesvētīta Marijas dienā, un nosaukta par Marijas baznīcu. 1427. gadā pie pils bijusi tirgotāju un amatnieku apmetne, kas 1523. gadā dēvēta par miestu.

1481. gada februārī Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Smiltenes, Piebalgas, Cesvaines un Kokneses pilīm.[4] Livonijas sabrukuma laikā, 1556. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs fon Gālens apcietināja arhibīskapu Brandenburgas Vilhelmu un veselu gadu turēja Smiltenes cietoksnī par apvainojumiem mēģinājumā nodot protestantisko Livoniju katoliskās Polijas-Lietuvas ūnijas karaļa protektorātā.

Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu 1559. un 1560. gadā nopostīja Krievijas caristes un tās tatāru vasaļu karaspēks. 1561. gadā Vidzeme nonāk Polijas-Lietuvas kontrolē. Pārdaugavas Livonijas hercogistes laikā Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārasta Kaspara Mlodecka valdījumā. Katoļi šeit cenšas veikt kontrreformāciju, bet protestantisms šeit ir nostiprinājies. 1613. gadā Smiltenes luterāņu draudze ir apvienota ar Trikātas, Palsmanes un Aumeisteru draudzēm.

Zviedru Vidzemes laikā (1620—1710) te darbojās draudzes skola, kā arī ķieģeļu un kaļķu ceplis.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 9. augustā krievu karaspēks nodedzināja Smiltenes baznīcu, pilsmuižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. Baznīcas zvans aizvests uz Pleskavu. Krievu karaspēks līdzi aizved 23 cilvēkus un 143 zirgus.[5]

1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu baznīcu. Atkal uzceltas vairākas mājas, 4 krogi. Pēc Lielā mēra Smiltenes draudzes novadā izdzīvoja tikai apmēram puse iedzīvotāju.

No 1745. līdz 1771. gadam Smiltenē mācītājs ir Jēkabs Lange, pirmās latviešu vārdnīcas autors. 1745. gadā uzcelta Smiltenes draudzes skolas ēka. Lange apglabās Smiltenes vecajā kapsētā.

Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram Georgam Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Pēc Brauna nāves Smiltenes pilsmuižu manto viņa meitas, kas to pārdeva Rīgas tirgotājam J.S. Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. Bandava laikā Smiltenē ir viena baznīca un 7 krogi — Žīgurs, Dobelnieks, Kubliņš, Sprugulis, Naužēns, Ādiņa un Kliebats. Katrs no krogiem kalpojis par piestātni Smiltenes apkārtnes pagastu ļaudīm. 1853. gadā mācītāja Gulecka laikā, izbūvē tagadējo Smiltenes baznīvu.

1893. gadā Smiltenes muižu no Bandava mantiniekiem nopirka firsts Pauls Līvens, kurš apkārtējo zemi sadalīja gruntsgabalos un iznomāja tos mūža nomā miesta iedzīvotājiem. 1901. gadā Līvens uzcēla spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla Smiltenes slimnīcu, kokzāģētavu, ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1911. gadā ar P. Līvena finansiālu atbalstu izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru, 1913. gadā hidroelektrostaciju ar derivācijas kanālu (tagad te atrodas Abula HES).

Iedzīvotāji 1897. gadā — 1484. 1914. gadā — 3500. 1920. gadā 2293. 1925. gadā — 3251. 1931. gadā — 3745.[6]

1920. gadā Smiltenei piešķīra pilsētas tiesības. 1935. gadā Smiltenē bija vairāk nekā 400 dzīvojamo māju, daudzi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākie bija linu un vilnas apstrādes uzņēmumi, vairākas kokzāģētavas, galdniecības un dzirnavas. Pilsētas centrā atrodas Gustava Ādolfa laukums. Latvijas parlamentārās republikas laikā Smiltenes domi veido 25 vēlēti domnieki. Izglītību nodrošina Valsts Smiltenes ģimnāzija Zaķu ielā 2/4. 1. Smiltenes pilsētas 6 klašu pamatskola Krāsotāju ielā 1. 2. Smiltenes pilsētas 6 klašu pamatskola Dārza ielā 8. Smiltenes draudzes 6 klašu pamatskola Pils ielā 3. Smiltenes pilsētas žīdu 6 klašu pamatskola atradās Raiņa ielā 16, bet sinagoga Galdnieku ielā 1. Smiltenes muižā iekārtoja Valts Smiltenes lauksaimniecības mācību iestādes.[7]

Pareizticīgo baznīca iesvētīta 1896. gada 8. septembrī. Tās celtniecību 1889. gadā ierosinājis miertiesnesis Vasilijs-Aleksandrs Saveljevs un celtniecībai nepieciešamo līdzekļu lielāko daļu ziedojis Maskavā dzīvojošais Saveljeva tēvs.[8]

Pirms Otrā pasaules kara pilsētā, Abula krastos atradās Vecais parks, Jaunais parks, bet Gaujas, Audēju un mazās Vaļņu ielas rajonā bija Jāņa parks, kur atradās arī tenisa laukums. Smiltenē šajā laikā ir 39 ielas: Abulas, Avotu, Augstā, Audēju, Blaumaņa, Daugavas, Dārza, Daktera, Druvas, Dzirnavu, Galdnieku, Gaujas, Gustava Ādolfa laukums, Jaunā, Mazā Jaunā, Kalēju, Kalnu, Kaļķu, Klievu, Klusā, Krāsotāju, Lejas, Lielā, Līkā, Marijas, Mētras, Mežoles, Meža, Mūrnieku, Parka, Peldu, Pils, Pilskalna, Raiņa, Rūpnieku, Smilšu, Vaļņu, Mazā Vaļņu, Zaķu.

Gustava Ādolfa laukumā katru nedēļu notiek tirgus. Gadatirgi notiek 2. februārī, 18. martā, 11. maijā, 15. jūlijā, 2. septembrī, 26. oktobrī un 10. decembrī.[9]

Otrā pasaules kara kauju laikā 1944. gada 22. septembrī Smiltenē tika nopostītas vismaz 297 ēkas, to vidū Smiltenes-Palsmanes-Aumeisteru-Gaujenes lauksaimniecības biedrības nams, divas pamatskolas, ģimnāzija, stacija, pienotava, dzirnavas u.c. No 1950. līdz 1959. gadam Smiltene bija rajona centrs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltenē atrodas Smiltenes vidusskola. Tā ir sadalīta trīs daļās: Rīgas ielā 16c, Dakteru ielā 27, Dārza ielā 17. Smiltenē atrodas arī Smiltenes tehnikums, Smiltenes mūzikas skola, mākslas skola un sporta skola.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Latvijas čempionāta 1. līgas futbola komanda FK Smiltene/BJSS.[10]

Ievērojami pilsētnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Vadonis pa Smilteni
  3. Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872
  4. Par krievu postījumiem mestrs Bernds fon der Borhs savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. — 410 lpp.
  5. Vadonis pa Smilteni
  6. Vadonis pa Smilteni
  7. Vadonis pa Smilteni
  8. Vadonis pa Smilteni
  9. Vadonis pa Smilteni
  10. Toms Markuss. «Komanda.lv 1. līgas čempionāta jauno sezonu FK “Smiltene/BJSS” iesāk ar neizšķirtu». ziemellatvija.lv. Ziemeļlatvija, 2019. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 20. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]