Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (vācu: Johannes von Wallenrodt, latīņu: Iohannes à Vualroden; ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418). Viņu kā Vācijas impērijas firstu uzaicināja uz Konstances koncīlu, pēc kura lēmuma sadedzināja uz sārta čehu brīvdomātāju un baznīcas reformatoru Janu Husu.
Dzimis ap 1370. gadu Frankenlandes bruņnieku dzimtā tagadējā Bavārijā. Iestājies Vācu ordenī. 1393. gadā tika iecelts par Rīgas virsbīskapu laikā, kad saglabājas spriegums starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Viņa valdīšanas laikā nomainījās trīs Livonijas ordeņa mestri — Vennemars fon Brigenejs, Konrāds fon Fītinghofs un Dītrihs Torks. Lielu daļu no sava valdīšanas laika viņš pavadīja diplomātiskos ceļojumos uz Itāliju. 1418. gadā viņš kļuva par Ljēžas bīskapu tagadējā Beļģijā, bet jau pēc gada mira.
"Pēc Konrāda Fitinghofa par mestri iecēla Ditriķi Tirku, kuŗš nevaldīja ilgi, bet viņa laikā bija pilnīgs miers. Par virsbiskapu Rīgā bija Jānis Valenrods, Frankonijas muižnieks, kuŗu Livonijas kārtas ar lielu godu sūtīja pie ķeizara Sigismunda uz Konstances koncīlu, kur viņš palīdzēja nosodīt Jāni Husu. Pēc atgriešanās Rīgā, viņš drīzi nomira. Šī mestŗa laikā Lietavas lielfirsts Vitolds 1413. gadā atņēma krieviem Smoļensku".
