Jans Huss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jans Huss
Jan Hus
Jans Huss
Personīgā informācija
Dzimis 1369. gadā
Husineca, Bohēmijas karaliste
(tagad Čehijas republika)
Miris 1415. gada 6. jūlijā
Konstanca, Svētā Romas impērija
(tagad Vācija)
Tautība čehs
Paraksts Jan Hus podpis.JPG
Piemineklis veltīts Janam Husam, Prāgas centrālajā laukumā.

Jans Huss (čehu: Jan Hus; [ˈjan ˈɦus]; dzimis 1369. gadā, miris 1415. gada 6. jūlijā), bieži saukts arī Jānis Huss, bija čehu priesteris, filozofs un Kārļa Universitātes rektors Prāgā. Huss tiek uzskatīts par pirmo baznīcu reformistu, vēl pirms Lutera, Kalvina un Cvinglija.

Viņa mācība rosināja Reformāciju, tā kļuva par pamatu protestantisma tradīcijām, kā arī lielā mērā Rietumu civilizācijas kultūrvēsturiskai kopībai.

Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunībā Huss devās uz Prāgu, kur viņš pelnīja iztiku dziedot un kalpojot baznīcās. Viņš uzcītīgi mācījās, 1393. gadā ieguva bakalaura grādu Prāgas Universitātē un 1396. gadā maģistra grādu. Viņš tika iesvētīts par priesteri 1400. gadā, kļuva par rektoru universitātē (1402-1403).[1]

Reformācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huss bija protestantisma priekštecis, viņa mācībām bija liela ietekme Eiropas valstīs. Reformistus atbalstīja Bohēmijā. Ar Bohemijas karaļa atbalstu universitātē čehu reformisti guva virsroku, un vācieši bija spiesti pārcelties uz citām universitātēm.[2]

Huss un viņa piekritēji iedvesmojās no angļu reformatora Džona Viklifa teoloģijas un filozofijas, īpaši no viņa neoplatoniskām mācībām par Dievu.[3] Huss uzskatīja, ka Svētā Trīsvienība ir augstākā autoritāte, kurai pakļauta baznīca. Baznīcas autoritāte ir spēkā tikai tad, ja tā pārstāv Dieva patiesību. Patiesība ir Husa mācības galvenais jēdziens: tā pastāv vienīgi Kristū un tai ir spēks atbrīvot cilvēku no grēka.

Husu tiesāja par ķecerību pret Katoļu Baznīcu un viņam piesprieda nāvessodu sadedzinot uz sārta. 1415. gada 6. jūlijā nāvessods tika izpildīts, viņš tika sadedzināts uz sārta Konstancā.[4]

Pēc nāves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Jana Husa nāves 1415. gadā, viņa sekotāji (zināmi kā husīti) sacēlās pret saviem katoļu valdniekiem. 1419. gadā pāvests Martins V izsludināja krusta karu pret husītiem. Husīti uzvarēja divus no pieciem krusta kariem, taču vēlāk sašķēlās un tika uzvarēti. Tomēr vēl pēc gadsimta 90% Čehijas iedzīvotāju bija Husa mācības sekotāji.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]