Ilze Indrāne

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jātniece)
Jump to navigation Jump to search
Ilze Indrāne
Undīna Jātniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1927. gada 23. aprīlī (92 gadi)
Lazdonas pagasts, Madonas apriņķis, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Pseidonīms Ilze Indrāne
Valoda latviešu
Slavenākie darbi "Lazdu laipa" (1963. g.), "Cepure ar kastaņiem" (1966. g.)
Augstskola Rīgas Pedagoģiskais Institūts

Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undīna Jātniece (dzimusi 1927. gada 23. aprīlī) ir latviešu skolotāja, skolas direktore, rakstniece un dramaturģe.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1927. gadā Lazdonas pagasta “Ciskānos” zemnieku kalpu ģimenē. Bērnības gadus pavadīja Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījās pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā (1935–1941). No 1941. līdz 1946. gadam mācījās Madonas ģimnāzijā, vadīja skolas literāro žurnālu “Avots”. 1946. gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienas pamatskolā ar apvienotajām 1. – 4. bērnunama klasēm. No 1948. līdz 1951. gadam studēja Rīgas Pedagoģiskajā institūtā latviešu literatūras nodaļā. No 1948. gada strādāja Kusas astoņgadīgajā skolā par direktori, saņēma ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi.

1955. gadā "Skolotāju Avīzē" publicēja tēlojumu "Vēstule pedagoģijas lektoram", 1956. gadā atbrīvota no direktores amata par nepakļaušanos padomju iekārtas politiskajām prasībām. No 1956. līdz 1967. gadam strādāja Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi, vadīja skolēnu dramatisko pulciņu.[1]

1959. gadā publicēja Ilzes Indrānes stāstu krājumu "Dzirkstis", 1961. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. 1963. gadā iznāca viņas romāns "Lazdu laipa", kas tika uzvests Valmieras teātrī (1963) un Rīgas Jaunatnes teātrī (1964).

Šobrīd rakstniece dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas ainas Ilzi jau bērnībā rosināja gan dzejas, gan citu sacerējumu rakstīšanu. Savukārt, dramatiskie pārdzīvojumi pēckara gados, saskarsme ar karā izpostīto ģimeņu nelaimīgiem bērniem, viņu pievērsuši cilvēka dvēseles izzināšanai.

Īsprozas krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzirkstis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.
  • Maize. Rīga: Liesma, 1966.
  • Basām kājām. Rīga: Liesma, 1970.
  • Divpadsmit logi. Rīga: Nordik, 2012.

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lazdu laipa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963.
  • Cepure ar kastaņiem. Rīga: Liesma, 1966.
  • Ūdensnesējs. Rīga: Liesma, 1971.
  • Aisma. Rīga: Liesma, 1980.
  • Zemesvēzi dzirdēt. Rīga: Liesma, 1984.
  • Putnu stunda. Rīga: Karogs, 1996.
  • Dievsunīši. Rīga: Nordik, 2007.

Bērnu grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tipsis, Topsis un Tedis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.
  • Kur ir tāda egle? Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.
  • Labā diena. Rīga: Liesma, 1967.
  • Cīņa ar milzi. Rīga: Liesma, 1969.
  • Pirmās klases pasakas. Rīga: Liesma, 1970.
  • Anemone. Rīga: Liesma, 1974.
  • Meklēju zēnu ar zaļām acīm. Rīga: Liesma, 1975.
  • Slotu karalis. Rīga: Sprīdītis, 1990.
  • Baltā stunda. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.

Lugas un scenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tilts. (1961)
  • Sudraba avots. (1965)
  • Dzeguzīte gadus skaita. (1965)
  • Kam tu zviedzi, kumeliņi? (1972)
  • Filmas "Liktenim spītējot" (1975) scenārijs.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1965) par romānu "Lazdu laipa"
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974)
  • Eduarda Veidenbauma prēmija (1984) par romānu “Zemesvēzi dzirdēt”
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1985)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2012)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem