Jēkabs Frīdrihs Hincs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz, vācu: Jakob Friedrich Hinz, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1734. gadā Neidenburgā. Studēja Kēnigsbergas universitātē (l752), strādāja par mājskolotāju. Septiņgadu kara laikā bēga no krievu 1757.-1762. gadā okupētās Austrumprūsijas uz Rīgu, kur bija Rīgas Domskolas skolotājs (1762-1764).

1763. gadā kopīgi ar J.F. Hartknohu nopirka J. J. Kantera grāmatu veikalu Jelgavā un kopā ar A. V. Šteidelu izveidoja "Kurzemes grāmatu bodi" (1769-1771). 1774. gadā vienojās ar G. F. Stenderu par viņa grāmatu iespiešanu latviešu valodā, Jelgavā un Aizputē izdeva "Augstas gudrības grāmatu" (1774, 1776), "Jaunas ziņģes" (1774), "Svētas gudrības grāmatiņu" (1774), "Tās kristīgas mācības grāmatu" (1776).

Līdztekus tam bija brīvmūrnieku ložas "Pie trīs kronētiem zobeniem" bibliotekārs, savas grāmatspiestuves telpās uzturēja brīvmūrnieku bibliotēku ar 16 tūkstošiem sējumu, glabāja gleznas, skulptūras u.c. mākslas priekšmetus.[1]

1776. gadā Johans Frīdrihs Štefenhāgens, kam Kurzemes hercogs bija apstiprinājis galma grāmatu iespiedēja privilēģiju, viņu apsūdzēja neatļautā Kurzemes latviešu baznīcas grāmatu nelikumīgā pārdrukāšanā un izplatīšanā. Zaudējis tiesas prāvu, Hincs bankrotēja un pēc 1784. gada bija mājskolotājs un advokāts Piltenes apgabala galvaspilsētā Aizputē, vēlāk pārcēlās uz Rīgas vietniecību, bija Pērnavas pilsētas sekretārs.

Miris 1787. gada 10. (21.) februārī Pērnavā.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ischreyt H. Jakob Friedrich Hinz, ein vergessener Buchhändler und Verleger in Mitau. Nordost – Archiv 5, 1972. - S. 3-14

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LNB datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”
  2. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)