Rīgas vietniecība

Vikipēdijas lapa
Rigische Statthalterschaft
Рижское наместничество
Riia asehaldurkond
Rīgas vietniecība
1783 – 1796
Location of atkarīga teritorija
Location of atkarīga teritorija
Rēveles un Rīgas vietniecības (1783).
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) vācu, krievu, latviešu, igauņu
Reliģija luterticība
Valdība Atkarīga teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Dibināta 1783
 - Likvidēta 1796
 - Krievijas ķeizars Pāvils I 28.11.1796. parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa.
Iedzīvotāju skaits
 - 1785. gadā 507 150 

Rīgas vietniecība (vācu: Rigasche Statthalterschaft, krievu: Рижское наместничество, igauņu: Riia asehaldurkond) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Rīgas ģenerālgubernatoram jeb vietvaldim (Statthalter von Riga, правитель Рижского наместничества).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas ķeizariene Katrīna II 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. 1795. gadā par Rīgas vietniecības pārvaldnieku kļuva ģenerālis Kazimirs fon Meijendorfs. Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I 1796. gada 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas vietniecības karte ar apriņķiem (1796).

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas ģenerālgubernatori [2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džordžs Brauns – Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762–1792).

Rīgas gubernatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(правители Рижского наместничества)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.[novecojusi saite] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.
  2. «skatīt arī http://whp057.narod.ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. novembrī. Skatīts: 2008. gada 16. jūlijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wilhelm Christian Friebe (1794: Physisch: ökonomisch, und statistische Bermerkungen von Lief- und Ehstland: oder von den beiden Statthalterschaften Riga und Reval. Erste Abteilung: Die Rigische Statthalterschaft, Riga: bey Johann Friedrich Hartknoch, Google books:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]