Rīgas vietniecība (vācu: Rigasche Statthalterschaft, krievu: Рижское наместничество, igauņu: Riia asehaldurkond) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Rīgas ģenerālgubernatoram jeb vietvaldim (Statthalter von Riga, правитель Рижского наместничества).
Krievijas ķeizariene Katrīna II 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība.
To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki.
1795. gadā par Rīgas vietniecības pārvaldnieku kļuva ģenerālis Kazimirs fon Meijendorfs.
Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I 1796. gada 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa.
Wilhelm Christian Friebe (1794): Physisch: ökonomisch, und statistische Bermerkungen von Lief- und Ehstland: oder von den beiden Statthalterschaften Riga und Reval. Erste Abteilung: Die Rigische Statthalterschaft, Riga: bey Johann Friedrich Hartknoch, Google books:
Piezīmes: Slīprakstā izceltas uz 1914. gada 1. janvāri vēsturiskās, pārdēvētās vai likvidētās teritoriālās vienības. 1 Izveidota vai pārdēvēta pēc 1914. gada 1. janvāra; 2 Pagaidu guberņa Galīcijas ģenerālguberņā Pirmā pasaules kara laikā; 3 Līdz 1796. gadam.