Piltenes apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Districtus Regii Piltensis
Kreis Pilten
Powiat Piltynski

Piltenes apgabals
1585 (1617) – 1796 (1818)

Piltenes apgabala ģerbonis 1770 of autonoms apgabals

Piltenes apgabala ģerbonis 1770

Location of autonoms apgabals
Piltenes apgabals Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770).
Pārvaldes centrs Aizpute (landtāga sanāksmju vieta)
Valoda(s) Vācu, latviešu
Reliģija Luterānisms, katolicisms
Valdība Muižnieku republika, kas tika pārvaldīta atbilstoši Piltenes statūtiem
Valdnieki Apgabala administratori
Vēsturiskais laikmets Agrīnie Jaunie laiki
 - Tika likvidēta Dānijai pakļautā Kurzemes bīskapija
 - Dibināta 1585 (1617)
 - Piltenes mantojuma karš (1585)
 - Polijas—Zviedrijas karš (1660—1629)
 - Otrais Ziemeļu karš
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Likvidēta 1796 (1818)
 - Tika nodibināta Kurzemes guberņa
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Piltenes apgabals (latīņu: Districtus Regii Piltensis; vācu: Kreis Pilten, poļu: Powiat Piltynski, dāņu: distrikt Pilten) bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai. Īsu laiku tā piederēja vienīgajam Livonijas karalim Magnusam. Livonijas kara noslēguma posmā, tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" rezultātā, to dāņiem atņēma Polija—Lietuva, kas pēc 1585. gada 10. aprīļa Kronborgas miera līguma nosacījumiem apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu. Tomēr naudas trūkuma dēļ Piltenes apgabals līdz 1609. gadam bija ieķīlāts Prūsijas hercogistei.

Attiecības ar Kurzemes un Zemgales hercogisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes hercogi kā Livonijas ordeņvalsts politiskie mantinieki centās panākt bijušās Kurzemes bīskapijas pievienošanu Kurzemes hercogistei, tomēr 1617. gadā bīskapija ar Polijas—Lietuvas Seima lēmumu tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu tās sastāvā, kurā jau no 1611. gada darbojās īpaša likumdošana — Piltenes statūti. Otrā Ziemeļu kara laikā 1656. gadā hercogs Jēkabs spēja panākt apgabala pievienošanu savai hercogistei ar autonomijas tiesībām — tajā bija savs landtāgs, tiesa un pašvaldība. Apgabals smagi cieta 1710.—1711. gada Lielajā mēra epidēmijā. Pēc Latgales teritorijā esošās katoļu Livonijas bīskapijas prasības 1717. gadā Piltenes apgabals atkal tika atdalīts no Kurzemes hercogistes un tieši pakļauts Polijas karalim. 1795. gadā Piltenes apgabalu kopā ar Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai un 1819. gadā tā atsevišķās daļas iekļāva Kurzemes guberņas Ventspils un Aizputes apriņķos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1521. gada janvārī, sakarā ar sekulāras Prūsijas hercogistes veidošanos, Kurzemes bīskapija kļuva tiesiski neatkarīga no Vācu ordeņa valsts un nonāca tiešā Svētās Romas impērijas pakļautībā (Stift Kurland). 1560. gada 20. maijā pēdējais katoļticīgais Kurzemes bīskaps Johans IV fon Minhauzens atteicās no varas un pārdeva savu valsti Dānijas karalim, kas to nodeva savam brālim Holšteinas hercogam Magnusam. 1570. gadā Magnuss atļāva ebrejiem tiesī­bas brīvi ieceļot savos īpašumos, nodarboties tur ar tirdzniecību un amatniecību, iegūt nekustamo īpašumu, piekopt savas reliģiskās no­dar­bes un tradīcijas. Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā ebreju kopiena.[1] 1578. gadā Magnuss bija spiests atteikties no Livonijas karaļa nosaukuma un kļuva par Polijas—Lietuvas kopvalsts karaļa vasali, ko gan neatzina Dānijas karalis. 1583. gadā notika Polijas—Piltenes karš, kaujā pie Embūtes pils uzvarēja poļu karaspēks. 1585. gada aprīlī Polijas—Lietuvas kopvalsts piespieda Dāniju atteikties no saviem Kurzemes īpašumiem, un naudas trūkumā dēļ Piltenes daļu ieķīlāja Prūsijas hercogistei, kas arī tolaik atradās kopvalsts vasaļatkarībā. Piltenes apgabala pārvalde tādējādi tika sadalīta trīs daļās:

  1. Piltene (iznomāta Prūsijas hercogam līdz 1660. gadam)
  2. Dundaga (Polijas karaļa "kroņa" lēnis līdz 1795. gadam)
  3. Embūte-Aizpute (Polijas karaļa "kroņa" lēnis, iznomāts Kurzemes hercogam Vilhelmam)

1611. gada 28. oktobrī Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) laikā Polijas—Lietuvas seims tomēr nolēma inkorporēt Piltenes apgabalu kā vienu no Polijas "kroņa" apgabaliem, apvienojot to ar Inflantijas vaivadiju. 1617. gada 9.maijā Piltenes apgabala teritorijā tika deklarēta katoļu baznīcas "Piltenes bīskapija", kas no valsts tiesību viedokļa atradās personālūnijā ar Poliju—Lietuvu. 1656. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Pilteni, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas seims. 1661. gada 25.februārī tika formāli apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogu. 1701.—1709. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Piltenes apgabals atradās Zviedrijas okupācijā. 1717. gadā tika atjaunota personālūnija ar Poliju—Lietuvu. 1795. gada 28. martā Piltenes landtāgs nolēma lauzt personālūniju ar Poliju—Lietuvu, bet 26. aprīlī Krievijas impērija to pakļāva savai varai ar autonomijas teritorijas tiesībām. 1796. gada 28. janvārī autonomija atcelta un apgabals iekļauts Kurzemes guberņas sastāvā, pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī tika atjaunotas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā. 1812. gadā Francijas pārvaldē kā Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes daļa. 1818. gada 12. martā pilnīgi iekļauta Kurzemes guberņas sastāvā.

Zināmie Piltenes fogti un stārasti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1585—1603: Johans fon Bērs (1543—1613), bīskapa Magnusa padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts
  • 1603—1611: Kristaps fon Rape (Christoph von Rappe, 1566—1619), Piltenes fogts
  • 1611—1616: Kurzemes hercoga Vilhelma valdījumā
  • 1621—1639: Hermanis fon Maidels (Hermann von Maydell, miris ap 1639. gadu)
  • 1639—1670: Oto Ernests fon Maidels (Otto Ernst von Maydell, 1608—1670), no 1656. gada pakļauts hercogam Jēkabam
  • 1670—1687: Anna Sibilla fon Maidela (Anna Sibylla von Maydell, ap 1620—1687), pakļauta hercogam Jēkabam, no 1682. gada hercogam Frīdriham Kazimiram
  • 1687—1697: Frīdrihs Johans fon Maidels (Friedrich Johann von Maydell, †1697), pakļauts hercogam Frīdriham Kazimiram
  • 1697—1698: Dītrihs fon Maidels (Dietrich von Maydell, †1711), pakļauts hercogam
  • 1698—1705: Georgs Johans fon Keizerlings (Georg Johann von Keyserlingk, 1629-1705), pakļauts hercogam
  • 1705—1715: Ulrihs fon Bērs (Ulrich von Behr, 1667—1722), pakļauts hercogam
  • 1715—1717: Ernests Ēvalds fon Heikings (Ernst Ewald von Heyking,1677—1724), pakļauts hercogam

1717. gadā Piltenes apgabals atkal tika atdalīts no Kurzemes hercogistes un tieši pakļauts Polijas karalim.

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1818. gada administratīvas reformas Piltenes apgabalu sadalīja un:

  1. Piltenes un Dundagas draudzes novadus iekļāva Ventspils pilskunga tiesā;
  2. Ārlavas draudzes novadu iekļāva Talsu pilskunga tiesā;
  3. Aizputes, Sakas, Embūtes un Valtaiķu draudzes novadus iekļāva jaunizveidotajā Aizputes pilskunga tiesā.[2]

Piltenes apgabala pilis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 29.lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Kurzemes bīskapija
(daļa no Livonijas konfederācijas)
Piltenes apgabals
15851796
Pēc:
Kurzemes guberņas autonoma daļa (1796-1818)
Pirms:
Livonijas ordenis
(daļa no Livonijas konfederācijas)
Kurzemes un Zemgales hercogiste
15611795
Pēc:
Kurzemes guberņa (1795-1918)
Pirms:
Rīgas arhibīskapija
Livonijas ordenis
(daļa no Livonijas konfederācijas)
Pārdaugavas hercogiste
15611629
Pēc:
Zviedru Vidzeme (1629—1721)
Inflantijas vaivadija (1629—1772)