Jēkabs Osis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par filozofu. Par citām jēdziena Osis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jēkabs Osis
Jēkabs Osis
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 9. jūlijā
Kabiles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 24. martā (58 gadi)
Voroņeža, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne filozofija
Alma mater Tērbatas Universitāte
Studenti Pauls Jurevičs, Pauls Dāle
Sasniegumi, atklājumi kritiskā personālisma virziens filozofijā

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе[1] 18601919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889–1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu. Latviešu literārās biedrības loceklis.

Profesors Osis tiek uzskatīts par pirmo akadēmiski izglītoto latviešu filozofu, izveidojis t.s. kritisko personālismu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1860. gada 21. jūlijā Kabiles pagasta "Vecdudenu" saimnieka Frīdriha Oša ģimenē. Mācījās Kuldīgas elementārskolā, tad Kuldīgas ģimnāzijā (1872-1877). Studēja Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē (1877–1881), pēc tam vēstures un filoloģijas fakultātē. Pēc universitātes beigšanas viņš strādāja par Vīlandes ģimnāzijas virsskolotāju (1884-1888).

1888. gadā viņš ieguva filosofijas maģistra grādu par darbu, kas bija veltīts substances jēdzienam Lebnica filosofijā un viņu pieņēma darbā Tērbatas universitātē par privātdocentu. 1889. gadā Osi ievēlēja par ārkārtas profesoru un viņš ideālistiskās filozofijas pārstāvja Gustava Teihmillera (Teichmüller) ietekmē izveidoja t.s. kritiskā personālisma mācību. Šajā laikā viņš uzņēmās arī Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna pienākumus (1893-1905) un vairākkārt pildīja rektora pienākumus.[2]

1896. gadā J. Osis Maskavas universitātē aizstāvēja doktora disertāciju “Personālisms un projektīvisms Loces metafizikā” un tika ievēlēts par Tērbatas universitātes kārtējo profesoru.

Pēc Februāra revolūcijas un Vidzemes guberņas sadalīšanas 1917. gada latviešu skolotāju konferencē profesors Osis ierosināja izveidot Latviešu augstskolu. Tērbatas Universitātes evakuācijas dēļ viņš 1918. gadā turpināja pedagoģisko darbu Voroņežā, kur 1919. gada 24. martā mira izsitumu tīfa epidēmijas laikā.

Jēkabu Osi par savu skolotāju uzskatīja latviešu filozofi Pauls Jurevičs un Pauls Dāle.

Kritiskā personālisma mācība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstā realitāte ir monādu (psihisku centru) sistēma. Visas citas parādības (fenomeni) ir tikai atspoguļojumi tajās. J.Oša filosofiskie uzskati apkopoti tikai lekciju pierakstos, bet Krievijā rakstītais rokraksts pēc nāves pazudis.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jakob Ohse. Zu Platons Charmides: Untersuchung über die Kriterien der Echtheit der platonischen Dialoge im allgemeinen und des Charmides im besonderen. Fellin: Feldt, 1886
  • Jakob Ohse. Untersuchungen über den Substanzbegriff bei Leibniz (“Pētījumi par substances jēdzienu Leibnica filosofijā”). Dorpat: Laakman, 1888
  • Gustav Teichmüller. Neue Grundlegung der Psychologie und Logik. Herausgegeben von J. Ohse, Breslau: W. Koebner, 1889. (Teihmillera darba izdevums pēc autora nāves)
  • Озе, Яков Фридрихович. Персонализм и проективизм в метафизике Лотце. Юрьев, 1896 (“Personālisms un projektīvisms Loces metafizikā”, doktora disertācija krievu valodā)
  • Озе, Яков Фридрихович. К вопросу постановки преподавания философской пропедевтики в средней школе. Юрьев, 1911.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон.1890—1907.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 30072-73 slejas.