Jūlijs Straume
Jūlijs Straume | |
---|---|
Dzimis |
1874. gada 2. jūlijā Druvienas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1970. gada 1. novembrī (96 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
Tautība | latvietis |
Nozares | tekstilmāksla |
Jūlijs Straume (1874–1970) bija latviešu tekstilmākslinieks un pedagogs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1874. gada 2. jūlijā (20. jūnijā pēc VS) Druvienas pagasta „Ķempjos” zemnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas Aleksandra skolā un Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. No 1905. līdz 1907. gadam papildinājās tekstila mākslā Parīzē. 1907. gadā apprecējās ar Mariju Augustu Rongvo un apmetās uz dzīvi Tiflisā, kur vadīja Kaukāza Mājamatniecības komitejas mākslas nodaļu. Strādāja Šušas mākslas skolā Kalnu Karabahā par rasēšanas un zīmēšanas skolotāju (1908–1911).[1] 1912. gadā viņš piedalījās arheoloģiskā ekspedīcijā uz Ani (tagad Turcijā). 1921. – 1923. gadā viņš bija Latvijas vicekonsuls Gruzijā.
1923. gadā J. Straume atgriezās Latvijā un strādāja par skolotāju dažādās Rīgas skolās. Viņa Gruzijā tapušais paklājs MIRI saņēma zelta medaļu 1925. gada Vispasaules dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē.[2] Pēc Ulmaņa apvērsuma viņš 1934. gadā zaudēja pedagoga darbu Rīgas pilsētas amatnieku skolā.
Miris 1970. gada 1. novembrī, apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.[3]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]J. Straumes darbi eksponēti Gruzijas tautas un lietišķās mākslas muzejā Tbilisi. 2018. gada 27. jūlijā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā norisinājās zinātniskā konference “Divi Jūliji. Pirmie cīruļi”, kurā par Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem uzstājās eksperti no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ave Sol: Jūlijs Straume». Ave Sol. Skatīts: 2024-07-16.
- ↑ Gruzijas pirmajam dizainerim Jūlijam Straumem - 140 2013. gada 28. decembrī
- ↑ timenote.info
- ↑ DIVI JŪLIJI Gulbenē jūlijā Arhivēts 2020. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Dizaineru savienība 03/08/2018
|