Jana Vērdiņa
| ||||||||
| ||||||||
Jana Vērdiņa (dzimusi 1976. gada 27. aprīlī Ventspilī) ir latviešu tulkotāja un literatūrzinātniece.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Vērdiņa beigusi Talsu 2. vidusskolu (1994). Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura (1998) un maģistra grādu (2000). Bijusi laikrakstu "Talsu Vēstis" un "Izglītība un Kultūra" līdzstrādniece. Kopš 1998. gada Valsts kultūrkapitāla fonda preses sekretāre un nozaru kuratore. Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu literatūrzinātnē, salīdzinošās literatūrzinātnes apakšnozarē par promocijas darbu "Dadaisms un tā interpretācijas konteksti" (2006).[1]
Literāras publikācijas no 1992. gada. Sastādījusi un no vācu valodas atdzejojusi dadaistu dzejas izlasi "Annai Blūmai" (1997, Klāva Elsberga prēmija). Piedalījusies ikgadējo dzejas lasījumu rīkošanās Pedvālē, sastādījusi dzejoļu kopkrājumus "Pedvāles burtnīca" (1-4, 1999-2002). Sastādījusi un komentējusi Jāņa Steika grāmatu "Izlase" (2003, kopā ar G. Rudzīti). Grāmatas "Vācu literatūra Latvijā" līdzautore (2005). Tulkojusi romānus no vācu valodas: Neles Noihausas "Sniegbaltītei jāmirst" (2014), Korinas Bomanes "Taureņu sala" (2016). Sastādījusi un no vācu valodas atdzejojusi Paula Cēlana dzejas izlasi "Melnās pārslas (2022, Literatūras gada balva).[2]