Jans Bulhaks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jans Bulhaks
Dzimis 1876. gada 6. oktobrī
Astašina
Miris 1950. gada 4. februārī (73 gadu vecumā)
Gižicko
Tautība polis
Nozares dokumentālais foto
Mākslas virziens Piktoriālisms

Jans Brunons Bulhaks (poļu: Jan Brunon Bułhak; 1876—1950) bija fotogrāfijas pionieris Polijā un mūsdienu Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā, viens no zināmākajiem 20. gadsimta sākuma poļu fotogrāfiem. Kā fotogrāfijas teorētiķis un filozofs viņš bija viens no ievērojamākajiem piktoriālisma pārstāvjiem. Plašāk viņš ir zināms ar savām ainavu un dažādu vietu fotogrāfijām, īpaši Viļņas pilsētu (tobrīd Polijā, šobrīd Lietuvā). Viņš dibināja arī Viļņas un Polijas fotoklubus, kas bija priekšteči mūsdienu Polijas mākslas fotogrāfu apvienībai (ZPAF), kurā viņš bija goda biedrs. Bulhaks bija zināms arī kā etnogrāfs un folklorists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jans Bulhaks dzimis 1876. gada 6. oktobrī Astašinā pie Navahrudakas, Krievijas Impērijā (mūsdienu Baltkrievijas teritorijā). Viņa vecāk bija Valērijs Antonijs Staņislavs Bulhaks un Jozefa Haciska, abi vietējie zemes īpašnieki Astašinā. Varočas ciematā pie Navahrudakas, netālu no Svētās Annas Romas katoļu baznīcas atrodamas četru Jana Bulhaka senču kapavietas.

1888. gadā Jans iestājās ģimnāzijā Viļņā, bet 1897. gadā to pabeidza. No 1897. līdz 1899. gadam viņš studēja literatūru, vēsturi un filozofiju Jagellonu universitātē, Krakovā, bet naudas tūkuma dēļ to nepabeidza. Atgriezies mājās, viņš dzīvoja ciematā netālu no Minskas, kur viņš pēc radinieka nāves bija mantojis muižu. Bulhaks no turienes sūtīja Viļņas laikrakstiem ziņu rakstus. 1901. gadā viņš apprecējās ar savu māsīcu Hannu Hacisku. Pēc tēva nāves viņš pārdeva muižu un nopirka citu muižu no Radviliem Beļicā pie Minskas. 1906. gada 27. aprīlī viņiem piedzima dēls Janušs Bulhaks, kurš kļuva par komponistu un fotogrāfu.

Fotogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iesākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jans Bulhaks ar fotogrāfiju iepazinās nejauši 1905. gadā, kad viņa sievai iedeva fotokameru. Tajā pašā gadā viņš uzņēma savus pirmos attēlus: portretus, ainavas.[1] Iesākumā viņa padomdevējs bija Boļeslavs Ignācijs Domejko, fotogrāfs no Navahrudakas, kas viņu apmācīja fotogrāfijas pamatos.

1908. viņš izveidoja savu attīstīšanas laboratoriju. Decembrī viņš pirmoreiz piedalījās un uzvarēja fotokonkursā, ko rīkoja Życie Ilustrowane ("Ilustrētā dzīve"), Kurier Litewski ("Lietuvas kurjers") iknedēļas papildinājums.[1][2]

Pirmie panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1910. gadā Bulhaks pirmoreiz piedalījās Pasaules fotoizstādē Briselē. Viņš sarakstījās ar Parīzes fotoklubu un franču fotogrāfiem Emilu Konstānu Pijo, Robēru de la Sizerānu un Leonardu Misonu.[1] 1910. gadā divos no Berlīnes Photographische Mitteilungen ("Fotogrāfijas jaunumi") bija publicēti viņa attēli. Bulhaks sūtīja savus attēlus un jaunumus Varšavas žurnālam Ziemia ("Zeme"), publicēja daudzus tulkojumus un rakstus poļu žurnālos un popularizēja piktoriālisma idejas savu lasītāju vidū.

No 1910. gada novembra Bulhaks regulāri publicēja savus darbus ikmēneša žurnālā Fotograf Warszawski ("Varšavas fotogrāfs"). Drīz viņš sāka publicēties Tygodnik Wileński ("Viļņas iknedēļas laikraksts", līdz 1939. gadam) un Deutscher Almanach ("Vācu almanahs").

1911. gadā Bulhaks organizēja fotokonkursu Minskā. Viņš piedalījās fotoizstādē Cehocinekā, Polijā un saņēma atzinības diplomu māksliniecisko portretu kategorijā Antverpenē.

Profesionālais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iepazīšanās ar Ferdinandu Ruščicu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulhaka 1910. gada publikācija Fotograf Warszawski piesaistīja poļu gleznotāja, litogrāfa un Stefana Batorija universitātes mākslas departamenta profesora Ferdinanda Ruščica uzmanību. Viņš Bulhakam palīdzēja pārcelties uz Viļņu.[2]

Vēlāk Ruščicam bija ievērojama ietekme Bulhaka fotogrāfijā. Lai arī Bulhaka mākslas uzskatus jau bija iespaidojuši franču estētiķi, Ruščics palīdzēja amatierfotogrāfam kļūt par profesionāli: gleznotājs viņam iemācīja konkrētu kompozīcijas paņēmienus, lai labāk uztvertu dabu un arhitektūru.[1][3]

Studijas Vācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam Bulhaks studēja fotogrāfiju Drēzdenē, Vācijā, kur viņš saņēma praktisku apmācību pie vācu portretu gleznotāja Hugo Erfurta. Viņš apmeklēja dažādas Drēzdenes mākslinieku biedrības, kur iepazinās ar simbolistiem un impresionistiem.

Sākums Viļņā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1911. gadā Ruščics ierosināja, ka Viļņas maģistrātam (pilsētas domei) būtu jāizveido pilsētas fotogrāfa postenis un Bulhaks tika uzaicināts to ieņemt.[1] Šādi Bulhaks kļuva par pilsētas fotogrāfu un šī nodarbe kļuva par viņa galveno peļņas avotu.

1912. gadā viņš atvēra fotostudiju Portovajas ielā 12. Pēc Viļņas maģistrāta pieprasījuma sadarbībā ar tās kuratoru Bulhaks uzsāka pilsētas "fotogrāfisku inventarizāciju", no 1912. līdz 1915. gadam uzņemto ievērojamu vietu fotogrāfijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Grażyna Dreścik, "Jan Bułhak[novecojusi saite]" (DOC file), Kraków, 2008. Published in conjunction with the exhibition "Jan Bułhak 1876-1950 — Part 2 Archived 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.", Art Historical Information from Central Europe (AHICE), 2008. (Grażyna Dreścik is curator, the Walery Rzewuski Museum of History of Photography in Kraków, Poland [Muzeum historii fotografii im. Walerego Rzewuskiego w Krakowie].)
  2. 2,0 2,1 Alex Novak, "Jan Bulhak: Father of Modern Polish Photography Archived 2015. gada 28. maijā, Wayback Machine vietnē.", Vintage Works.
  3. Małgorzata Plater-Zyberk, "Jan Bułhak (1876—1950): Art Photographer Archived 2010. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē.", the National Museum in Warsaw, 2007.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]