Radvili

Vikipēdijas lapa
Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451)
Radzivilu dzimtas koks (1742)

Radvili, arī Radivili un Radzivili (lietuviešu: Radvilos, latīņu: Radwilli, Radewilli, baltkrievu: Радзівілы, poļu: Radziwiłłowie) ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas vārds cēlies no Traķu vaivada Radvila Astika dēla (lietuviešu: Radvila Astikaitis, baltkrievu: Радзівіл Осцікавіч; ap 1384-1477) vārda. Zināms, ka viņa tēvs Astiks, pēc kristīšanās Kristīns (lietuviešu: Kristinas Astikas, baltkrievu: Крысцін Осцік; ap 1363-1442/1444) bija Viļņas kastelāns un viens no Lietuvas dižkunigaiša Vītauta Dižā uzticamiem atbalstītājiem, kas piedalījās Toruņas līguma (1411) un Melnas līguma (1422) parakstīšanā ar Vācu ordeni.

Horodlo sanaksmē bajāra Radvila dzimta ieguva ģerboni ar trim taurēm,[1] viņa dēls Lietuvas lielkanclers Nikolajs Radvilietis, saukts Vecais (lietuviešu: Mikalojus Radvilaitis, poļu: Mikołaj Radziwiłłowicz, latīņu: Nicolaus Radziwil Priscus; ap 1450–1509) sāka lietot tēvavārdu kā dzimtas vārdu.

Viņam bija trīs dēli, kas kļuva par trīs Radvilu dzimtas atzaru ciltstēviem:

Dzimtas locekļu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34780. sleja.