Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jaunākā atskaņu hronika)
Jump to navigation Jump to search
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872).

Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348. gadā.

Tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hronikas oriģināls ir uzrakstīts lejasvācu valodā un tās autors ir katoļu priesteris Bartolomejs Hēneke no Osnabrikas (Bartholomäus Hoeneke), kas bija Livonijas ordeņa kapelāns laikā, kad valdīja mestri Eberhards fon Monheims, Burhards fon Dreilēbens un Gosvins fon Hērike. Kā kapelāns viņš vienlaikus bija galma priesteris, rakstvedis un diplomāts. Domājams, ka hronika rakstīta kā vecākās atskaņu hronikas turpinājums, jo oriģināls esot atrasts vienā sējumā.

Hēnekes rakstītais oriģināls nav saglabājies, bet to savā hronikā 1556.-1560. gadā prozā pārlika Livonijas ordeņa dienestā esošais Brēmenes domkapitula sekretārs J.Renners. Rennera rakstītā hronika tika atrasta tikai 1870. gadā Brēmenē, pēc kuras K.Hēlbaums rekonstruēja hronikas sākotnējo tekstu un izdeva to 1872. gadā.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hronika sākas ar 1315.-1317. gada lielo badu, kam vēlāk sekoja mēris. Otrajā daļā aprakstīts mestra Monheimas Eberharda valdīšanas laiks, it īpaši Rīgas pilsētas aplenkšana un ieņemšana 1330. gadā, lietuviešu 1330. gada uzbrukumu Piltenei, Dobeles (1335) un Tērvetes (1339) piļu ataunošanu, Upītes zemes iekarošanu un piešķiršanu ordeņa Kurzemes kapitulam 1338. gadā. Trešajā daļā ietverti notikumi mestra Dreilēbena valdīšanas laikā, sevišķi 1340.-1342. gada karus ar Pleskavas valsti un krievu iebrukumus Livonijas valstu teritorijā. Karošanas paņēmienus hronists raksturojis ar formulu “laupīja, slepkavoja, dedzināja”, piebilstot, ka krievi - iebrukuši Gaujienā - “nogrieza sievietēm krūtis un bāza tās vīriešiem mutē”[1]. Ceturtā daļa satur ziņas par 1343.-1344. gada Harijas, Vīkas un Sāmsalas igauņu sacelšanos, ko hronists apraksta ar dienasgrāmatas pilnību. Piektajā daļā hronika sniedz faktus par 1345.-1348. gada kariem ar Lietuvu ordeņa mestra Hērikes vadībā un lietuviešu iebrukumiem Livonijas ordeņa kontrolētajā Latgalē un Rīgas arhibīskapijas teritorijā. Hronikā minēts, ka ordenim pakļautajiem latviešiem bija jāpiedalās visos ordeņa karos ar Lietuvas un Pleskavas zemēm.

Hronikas izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Die jüngere livländische Reimchronik des Bartholomäus Hoeneke, 1315-1348. Hrsg. von dr. K. Höhlbaum. Duncker & Humblot, Leipzig 1872.


Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • L. Arbuzovs juniors. Rīmju chronikas. Latviešu Konversācijas vārdnīcas 18.sējums, Rīgā 1939.;
  • L. Mackensen. Zur deutschen Literatur Altlivlands : Untersuchungen. Würzburg: Holzner Verlag, 1961. 84 S. mit Abb.
  • Johann Renner’s Livländische Historien. Hrsg. von R.Hausmann und K.Höhlbaum. - Göttingen, 1876. - 427 S.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1534.-1535.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2009. gada 10. oktobrī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]