Pāriet uz saturu

Jaunakvitānija

Vikipēdijas lapa
Jaunakvitānija
Nouvelle-Aquitaine
  Francijas reģions  
Flag of Jaunakvitānija
Karogs
Coat of arms of Jaunakvitānija
Ģerbonis
Jaunakvitānijas atrašanās vieta FrancijāJaunakvitānijas atrašanās vieta Francijā
Pārvaldes centrs Bordo
Valsts Karogs: Francija Francija
Dibināts 2016
Departamenti
Platība 
 - Kopējā 84 061 km²
Iedzīvotāji (2015. gadā)
 - Kopā 5 911 482
 - Blīvums 70,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166 kods FR-NAQ
Mājaslapa: www.nouvelle-aquitaine.fr
Jaunakvitānija Vikikrātuvē

Jaunakvitānija (franču: Nouvelle-Aquitaine, oksitāņu: Nòva Aquitània, basku: Akitania Berria) ir reģions Francijā, kas tika izveidots 2014. gadā teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot trīs iepriekšējos reģionus — Akvitāniju, Limuzēnu un Puatū-Šarantu. Oficiāli tas sāka pastāvēt 2016. gadā. Jaunakvitānijas platība ir 84 061 km2 (aptuveni astotā daļa no Francijas), līdz ar to tas ir lielākais Francijas reģions. 2015. gadā reģiona teritorijā dzīvoja 5,9 miljoni iedzīvotāju. Administratīvi sīkāk reģions dalās 12 departamentos — Šarantā, Piejūras Šarantā, Korēzā, Krēzā, Dordoņa, Žirondā, Landā, Lo un Garonnā, Atlantijas Pirenejos, Desevrā, Vjennā un Augšvjennā. Jaunakvitānijas administratīvais centrs ir Bordo.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Mūsdienu Jaunakvitānijas teritorijai ir sena un daudzveidīga vēsture. Senatnē tās dienvidrietumu daļu apdzīvoja akvitāņi, savukārt citās teritorijās dzīvoja dažādas gallu ciltis. 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja Romas Republika, un tas kļuva par daļu no Gallijas. Romas valdīšanas laikā nozīmīgs centrs bija Burdigala, kas attīstījās par ievērojamu tirdzniecības pilsētu.

Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 5. gadsimtā teritoriju kontrolēja vestgoti, bet vēlāk to iekaroja franki. Viduslaikos reģions bija sadalīts starp vairākām feodālām zemēm, tostarp Akvitānijas hercogisti, Gaskoņu, Puatū un Limuzēnu.

gadsimtā ievērojama daļa Akvitānijas nonāca Plantagenetu varā pēc Akvitānijas Eleonoras laulībām ar nākamo Anglijas karali Henriju II. Turpmākajos gadsimtos Francijas un Anglijas valdnieki cīnījās par kontroli pār šīm teritorijām. Reģions kļuva par vienu no galvenajiem karadarbības apgabaliem Simtgadu kara laikā. Līdz 15. gadsimta vidum Francijas karaļi bija atguvuši gandrīz visas Anglijas kontrolētās teritorijas Francijas dienvidrietumos.

Turpmākajos gadsimtos teritorija arvien ciešāk tika integrēta Francijas Karalistē. Franču revolūcijas laikā 1790. gadā vēsturiskās provinces tika likvidētas un to vietā izveidoti departamenti.

gadsimta otrajā pusē mūsdienu Jaunakvitānijas teritorija ietilpa trīs administratīvajos reģionos — Akvitānijā, Limuzēnā un Puatū-Šarantā.

gadā Francijā tika pieņemta administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā tika nolemts apvienot šos trīs reģionus. Jaunais reģions oficiāli sāka pastāvēt 2016. gada 1. janvārī. Sākotnēji tam bija pagaidu nosaukums Aquitaine-Limousin-Poitou-Charentes, bet 2016. gadā par oficiālo nosaukumu kļuva Nouvelle-Aquitaine (latviski — Jaunakvitānija). Par reģiona administratīvo centru kļuva Bordo.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]