Reinjona

Reinjona
La Réunion
—  Francijas aizjūras departaments  —
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Sendenī
Valsts	Francija
Platība
- Kopējā	2 512 km²
Iedzīvotāji (2013)
- Kopā	844 994
- Blīvums	336,4/km²
Laika josla	RET (UTC+4)
Domēna nosaukums	.re
Reinjona Vikikrātuvē

Reinjona (franču: La Réunion, Reinjonas kreolu: La Rényon) ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments. Šī vulkāniskās izcelsmes sala atrodas Indijas okeānā, aptuveni 700 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, bet 200 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maurīcijas.

Līdz 1665. gadam Reinjonas sala bija neapdzīvota, bet mūsdienās šī sala ir Francijas aizjūras departaments, kas ir arī viens no septiņiem Eiropas Savienības aizjūras reģioniem.

UNESCO

Kopš 2010. gada augusta Reinjonas nacionālais parks, kas aptver vairāk nekā 40% no teritorijas, atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Iedzīvotāji

2013. gadā Reinjonā bija 844 994 iedzīvotāji. Nākotnē tiek paredzēts iedzīvotāju skaita pieaugums, tādēļ ir prognozējams, ka iedzīvotāju skaits pārsniegs miljonu.^{[nepieciešama atsauce]}

Iedzīvotāju izcelsme

Līdz 17. gadsimta vidum Reinjona bija neapdzīvota. Francijas kolonizācijas politikas rezultātā uz salas apmetās franču ieceļotāji, kas ieveda arī vergus no Madagaskaras, Austrumāfrikas un Indijas, lai tos nodarbinātu vaniļas un cukura ražošanas plantācijās. Pēc tam, kad 19. gadsimtā tika atcelta verdzība, tika veicināta līgumstrādnieku piesaistīšana. Agrāko kolonistu un vergu pēcteči mūsdienās veido samērā viendabīgu sabiedrību un tiek saukti par kreoliem. Kā identitāti veicinošs elements tiek uzskatīta metizācija — dažādas rases pārstāvošo iedzīvotāju sajaukšanās un miermīlīga līdzāspastāvēšana.

Iedzīvotāji ar izcelsmi no Madagaskaras un Austrumāfrikas tiek saukti par kafriem (Cafres), indiešu pēcteči, atkarībā no ticības, vai nu par zarabiem (musulmaņi) vai malbariem (Tamili, Hindu), ķīniešu izcelsmes iedzīvotāji par jabiem (yabs). Franču izcelsmes iedzīvotājiem ir trīs dažādi apzīmējumi:

1. P'tit blancs (burtiski — mazie baltie) — nabadzīgo kolonistu pēcteči;
2. Grand blancs (burtiski — lielie baltie) — turīgo zemes īpašnieku atvases;
3. Z'oreil — Francijā dzimušie, pirmās paaudzes reinjonieši.

Tiek lēsts, ka mūsdienās aptuveni 45% iedzīvotāju ir ar eiropiešu un afrikāņu rasu sajaukums, aptuveni 21% indiešu, 25% eiropiešu, bet 3% — ķīniešu izcelsmes.

Neoficiālais Reinjonas karogs kopš 2003. gada

Reliģija

Lielais iedzīvotāju vairums pieder kristietībai, visvairāk Romas Katoļu baznīcai (86%). Lielai daļai indiešu izcelsmes iedzīvotāju reliģija ir hinduisms, bet ķīniešiem — budisms.

Valodas

Oficiālā valoda Reinjonā ir franču, tomēr ikdienā daudz biežāk tiek lietota vietējā Reinjonas kreoliskā valoda. Tās pamatā ir senfranču valoda, kas tikusi pārveidota un papildināta ar dažādām ieceļotāju valodām.

Saimniecība

Pludmale Reinjonas rietumu daļā

Reinjonas saimniecība ir dinamiska, taču strukturāli nestabila, par ko liecina arī augstais bezdarba līmenis (2006. gada novembrī tas pārsniedza 30%).

Svarīgākā saimniecības nozare ir lauksaimniecība, it sevišķi cukura un ruma ražošana, kā arī dažādu augļu, pārsvarā banānu un ananasu, audzēšana. Tūrisms attīstās salīdzinoši lēni, jo Reinjona atrodas Maurīcijas ēnā, kas saistīts ar pievilcīgākām Maurīcijas pludmalēm, kā arī lielāku angļu valodas izplatību. Tūristi, kas brauc uz Reinjonu, pārsvarā ir no Francijas un izvēlas aktīvu atpūtu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reinjona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)