Reinjona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Reinjona
La Réunion
—  Francijas aizjūras departaments  —
Coat of arms of Reinjona
Ģerbonis
Reunion in France.svg
Administratīvais centrs Sendenī
Valsts Karogs: Francija Francija
Platība 
 - Kopējā 2 512 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - Kopā 839 500
 - Blīvums 334,2/km²
Laika josla RET (UTC+4)
Interneta domēns .re

Reinjona (franču: La Réunion) ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments. Šī vulkāniskās izcelsmes sala atrodas Indijas okeānā, aptuveni 700 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, bet 200 kilometrus uz dienvidrietumiem no Maurīcijas.

Līdz 1665. gadam Reinjonas sala bija neapdzīvota, bet mūsdienās šajā Francijas aizjūras departamentā, kas ir arī viens no septiņiem Eiropas Savienības aizjūras reģioniem, ir gandrīz 800 000 iedzīvotāju.

UNESCO[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2010 gada augusta, salas "Pitoni, Cirkes un Remparti", kas aptver vairāk nekā 40% no teritorijas, atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā Reinjonā bija 785 200 iedzīvotāju. Tuvākajos gadu desmitos ir paredzams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, tādēļ ir prognozējams, ka drīz iedzīvotāju skaits pārsniegs miljonu.

Iedzīvotāju izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 17. gadsimta vidum Reinjona bija neapdzīvota. Francijas kolonizācijas politikas rezultātā uz salas apmetās franču ieceļotāji, kas ieveda arī vergus no Madagaskaras, Austrumāfrikas un Indijas, lai tos nodarbinātu vaniļas un cukura ražošanas plantācijās. Pēc tam, kad 19. gadsimtā tika atcelta verdzība, tika veicināta līgumstrādnieku piesaistīšana. Agrākās kolonistu un vergu pēcteči mūsdienās veido relatīvi homogēnu sabiedrību un tiek apzīmēti par kreoliem. Kā identitāti veicinošs elements tiek uzskatīta metizācija - dažādas rases pārstāvošo iedzīvotāju sajaukšanās un miermīlīga līdzāspastāvēšana.

Iedzīvotāji ar izcelsmi no Madagaskaras un Austrumāfrikas tiek saukti par kafriem (Cafres), indiešu pēcteči, pēc ticības, par zarabiem (musulmaņi) vai malbariem (Tamili, Hindu), ķīniešu izcelsmes iedzīvotāji par jabiem (yabs). Franču izcelsmes iedzīvotājiem ir trīs dažādi apzīmējumi:

  1. P'tit blancs - nabadzīgo kolonistu pēcteči (tulk. - mazie baltie)
  2. Grand blancs - turīgo zemes īpašnieku atvases (tulk. - lielie baltie)
  3. Z'oreil - Francijā dzimušie, pirmās paaudzes Reinjonieši

Tiek lēsts, ka mūsdienās aptuveni 45% iedzīvotāju ir ar eiropiešu un afrikāņu rasu sajaukums, aptuveni 21% indiešu, 25% eiropiešu, bet 3% ķīniešu izcelsmes.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais iedzīvotājus vairums pieder kristietībai, visvairāk Romas Katoļu baznīcai (86%). Lielai daļai indiešu izcelsmes iedzīvotāju reliģija ir hinduisms, bet ķīniešiem - budisms.

Valodas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālā valoda Reinjonā ir franču, tomēr ikdienā daudz biežāk tiek lietota vietējā Reinjonas kreolu valoda. Tās pamatā ir senā franču valoda, kas ir tikusi pārveidota un papildināta ar dažādām ieceļotāju valodām.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reinjonas ekonomika ir dinamiska, taču strukturāli nestabila, par ko liecina arī augstais bezdarba līmenis (2006. gada novembrī tas pārsniedza 30%).

Svarīgākā ekonomikas nozare ir lauksaimniecība, it sevišķi cukura un ruma ražošana, kā arī dažādu augļu, pārsvarā banānu un ananasu, audzēšana. Tūrisms attīstās salīdzinoši lēni, jo Reinjona atrodas Maurīcijas ēnā, kas saistīts ar atraktīvākām Maurīcijas pludmalēm, kā arī lielāku angļu valodas izplatību. Tūristi, kas brauc uz Reinjonu, pārsvarā ir no Francijas un izvēlas aktīvu atpūtu.

Pludmale Reinjonas rietumu daļā