1935. gada 25. maijā Ouenss laboja piecus pasaules rekordus, kā arī vienu atkārtoja 45 minūšu laikā.[1][2] Viens no tiem (tāllēkšana — 8,13 m) pasaules rekorda statusā noturējās 25 gadus. Ouenss kļuva par pirmo vieglatlētu, kas tāllēkšanā veicis vismaz 8 metrus tālu lēcienu.[3] Nākamajā gadā viņš startēja 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, Vācijā, kur izcīnīja četras zelta medaļas: 100 m, 200 m, tāllēkšanā un 4x100 m stafetē ASV izlases sastāvā. Sacensību laikā sportists laboja vai atkārtoja astoņus olimpiskos rekordus un uzstādīja trīs pasaules rekordus. ASV izlases 4x100 m stafetē uzstādītais rekords netika pārspēts 20 gadus. Ouenss kļuva par veiksmīgāko spēļu dalībnieku.
Pēc karjeras beigām Ouenss tika uzņemts vairākās slavas zālēs. 1980. gadā atklātais asteroīds, kuru atklāja A. Markoss, tika nosaukts par 6758 Jesseowens par godu sportistam.
Miris 1980. gada 31. martā no plaušu vēža.[4][5] Pēc četriem gadiem viņa vārdā tika nosaukta iela Berlīnē. Viņa vārdā ir nosaukta 1981. gadā veidota ASV balva, kas tiek pasniegta katra gada labākajam ASV vieglatlētam.
2014. gadā tika sākta filmas Race uzņemšana, kas būs pirmā mākslas filma par Ouensu. Filmas pirmizrāde bija paredzēta 2015. gadā.