Maiers Prinšteins

Vikipēdijas lapa
Maiers Prinšteins
Myer Prinstein
Personas dati
Dzimis 1878. gada 22. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ščučina, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1925. gada 10. martā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Sporta veids vieglatlētika
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (1900 un 1904) un 1906 (neof.)
Medaļas 4 (3 zelta un 1 sudraba) + 1 zelta (1906 (neof.)
 
Medaļas
Pārstāvot: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (USA)
Vieglatlētika
Vasaras olimpiskās spēles
Zelts Sentluisa 1904 Tāllēkšana
Zelts Sentluisa 1904 Trīssoļlēkšana
Zelts Parīze 1900 Trīssoļlēkšana
Sudrabs Parīze 1900 Tāllēkšana
Neoficiālās olimpiskās spēles
Zelts Atēnas 1906 Tāllēkšana
Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle

Maiers Prinšteins (dzimis kā Meiers Prinšteins; angļu: Myer Prinstein, poļu: Mejer Prinsztejn; dzimis 1878. gada 22. decembrī, miris 1925. gada 10. martā) bija Polijas ebreju izcelsmes amerikāņu vieglatlēts, divkārtējs olimpiskais čempions trīssoļlēkšanā un olimpiskais čempions tāllēkšanā.[1]

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prinšteins bija ebrejs, dzimis tajā laikā Krievijas kontrolētajā Polijas pilsētā Ščučinā.[2] Viņa vecāki bija Džeikobs un Džūlija Prinšteini (dzimuši kā Jankiels Prinšteins un Džūda Rubinšteina). 1870. gadā emigrēja uz Ņujorku. 1883. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi Sirakūzās, kur tika audzināts Maiers. Viņiem bija piecas meitas un četri dēli; Džeikobs bija pārtikas preču tirgotājs un maiznieks. Maiers bija viņu trešais bērns.

Prinšteins bija Sirakūzu Universitātes vieglatlētikas komandas kapteinis un šo universitāti absolvēja ar jurista grādu.

Pasaules rekords[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maiers Prinšteins 1898. gada 11. jūnijā Ņujorkā uzstādīja jaunu pasaules rekordu tāllēkšanā — 7,235 metri. Tomēr viņa rekordu drīz pārspēja, vispirms Īrijas pārstāvis Viljams Ņūbērns 1898. gada 18. jūnijā un pēc tam Alvins Krencleins 1899. gada 26. maijā. 1900. gada 28. aprīlī Prinšteins uzstādīja jaunu rekordu tāllēkšanā, tas bija 7,50 metri.[2] Četrus mēnešus vēlāk, 1900. gada 29. augustā, šo rekordu pārspēja īru sportists Pīters O'Konors.

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē Prinšteins startēja divās vieglatlētikas disciplīnās. Abās disciplīnās viņš ieguva arī olimpiskās medaļas. Zelta medaļu, ar rezultātu 14,47 metri, viņš ieguva trīssoļlēkšanā.[3] Viņa uzstādītais rezultāts kļuva par jauno olimpisko rekordu šajā disciplīnā.[4] Savukārt sudraba medaļu viņš ieguva tāllēkšanā, kur viņa rezultāts bija 7,175 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās Alvinam Krencleinam.[5]

Pēc četriem gadiem Prinšteins startēja 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā atkal vairākās vieglatlētikas disciplīnās. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas zelta medaļas. Viņš šajās olimpiskajās spēlēs aizstāvēja savu iegūto olimpiskā čempiona titulu trīssoļlēkšanā. Šoreiz viņa rezultāts bija 14,35 metri.[6] Otru zelta medaļu viņš izcīnīja tāllēkšanā. Šeit viņa rezultāts bija 7,34 metri,[7] kas kļuva arī par jauno olimpisko rekordu. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī trijās vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, kur labākos rezultātus viņš ieguva 60 metru un 400 metru skriešanas distancēs. Šajās abās disciplīnās viņš fināla kārtā izcīnīja 5. vietu.[8][9] Viņš startēja arī 100 metru disciplīnā. Taču šajā disciplīnā viņš startēja tikai priekšskrējienā.

1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš startēja trijās vieglatlētikas disciplīnās. Šoreiz viņš zelta medaļu izcīnīja tikai tāllēkšanas disciplīnā, kur viņa iegūtais rezultāts bija 7,20 metri.[10] Savukārt trīssoļlēkšanā šajās spēlēs viņš ieguva tikai 11. vietu, ar rezultātu 12,270 metri.[11] Viņš startēja arī 100 metru skriešanas disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš piedalījās gan pirmās kārtas, gan arī pusfināla skrējienā.[12]

Vēlākā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1906. gada neoficiālajām olimpiskajām spēlēm Prinšteins vairs nestartēja starptautiskās sacensībās. Viņš praktizējās kā advokāts Ņujorkas rajonā Kvīnsā, vēlāk kļuva arī par uzņēmēju.

Prinšteins mira 1925. gada 10. martā, 46 gadu vecumā, no sirdskaites Sīnaja kalna slimnīcā Ņujorkā.

1982. gadā viņš tika iekļauts Starptautiskajā ebreju sporta slavas zālē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Meyer Prinstein». Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. oktobris.
  2. 2,0 2,1 Paul Taylor, Jews and the Olympic Games: The Clash Between Sport and Politics, Sussex Academic Press, 2004, ISBN 1903900883, pp. 239-40
  3. «Paris 1900 Athletics — triple jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  4. «Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Triple Jump». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. septembris. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.
  5. «Paris 1900 Athletics — long jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  6. «St Louis 1904 Athletics — triple jump men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 17. oktobris.
  7. «St Louis 1904 Athletics — long jump men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2020. gada 17. oktobris.
  8. «St Louis 1904 Athletics — 60m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 17. oktobris.
  9. «St Louis 1904 Athletics — 400m men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 17. oktobris.
  10. «Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Long Jump». Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. oktobris.
  11. «Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Triple Jump». Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. oktobris.
  12. «Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's 100 metres». Sports-Reference.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. oktobris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]