Jānis Lūsis (vieglatlēts)

**Jānis Lūsis**
	Jānis Lūsis 2011. gadā
Personas dati
Dzimis	1939. gada 19. maijā; Jelgava, Latvija
Miris	2020. gada 29. aprīlī (80 gadu vecumā)
Pārstāvētā valsts	Latvija; PSRS
Augums	180 cm
Svars	90 kg
Izglītība	Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (1961)
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	Šķēpa mešana
Profesionāļa karjera	1957—1976
Klubs	"Daugava"; ASK
Treneris	Valentīns Mazzālītis
Trenējis	Voldemārs Lūsis
Dalība sacensībās
Dalība OS	4 (1964, 1968, 1972, 1976)
Dalība EČ	5 (1962, 1966, 1969, 1971, 1974)
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana (vecā tipa šķēps)	93,80 m (1972)
Šķēpa mešana (jaunā tipa šķēps)	57,56 m (1991)
Desmitcīņa	7763 p (1962)
Pārstāvot: PSRS
	Olimpiskās spēles
Eiropas čempionāts
	IAAF Slavas zāle

Jānis Lūsis (dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā, miris 2020. gada 29. aprīlī) bija latviešu šķēpa metējs, 1968. gada vasaras olimpisko spēļu čempions. Desmitkārtējs Latvijas čempions, četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 m (1968) un 93,80 m (1972) šķēpa mešanā.

1987. gadā IAAF viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē.^[1] 2014. gadā uzņemts IAAF Slavas zālē par "sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā".

Dzīvesgājums

Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa Voldemāra Lūša ģimenē, tēvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Bērnību pavadīja mātes tēva mājās Matkules pagastā, mācījās Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā.

Studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un līdztekus kopš 1957. gada piedalījās vieglatlētikas sacensībās. Bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza 80 m robežu (1961). Ieguva bronzas medaļu 18. olimpiskajās spēlēs (1964. gads, Tokija; 80,57 m), zelta medaļu 19. olimpiskajās spēlēs (1968. gads, Mehiko; 90,10 m) un sudraba medaļu 20. olimpiskajās spēlēs (1972. gads, Minhene; 90,46 m).

Pēc palikšanas 8. vietā 21. olimpiskajās spēlēs (1976. gads, Monreāla; 80,26 m) pārtrauca piedalīties sacensībās un sāka strādāt par Latvijas PSR un PSRS šķēpa metēju izlases treneri (1976-1986), bija arī PSRS olimpiskās izlases šķēpa metēju treneris (1980). Vēlāk strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990), pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas olimpiskās izlases vieglatlētu treneris (1992, 2000), kopš 1997. gada Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1992-2004). Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (1962—1973). Viens no Latvijas Šķēpmetēju kluba dibinātājiem, regulāri notiek Jāņa Lūša kausa izcīņas sacensības.

Pēc aktīvās sportista karjeras beigām darbojās kā treneris un sporta funkcionārs. Mēģināja iesaistīties politikā, piedalījās vairākās vēlēšanās no sociāldemokrātiski orientētu partiju sarakstiem. Kopš 2006. gada dzīvoja Ogres novada Juglā "Zušu" mājās.

Miris 2020. gada 29. aprīlī no limfmezglu vēža.^[2]

Sportista karjera

Visu savu sportista karjeru (no 1957. līdz 1976. gadam) J. Lūsis pārstāvēja PSRS. 1964. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, bet pēc 4 gadiem Mehiko viņš kļuva par olimpisko čempionu. 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē viņš izcīnīja sudraba medaļu. J. Lūsis pašlaik (2012) ir vienīgais latvietis, kam izdevies izcīnīt visu trīs kalumu olimpiskās medaļas. Viņš startēja arī 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā, bet palika astotais un nolēma beigt karjeru. Izcīnījis arī 4 Eiropas, 12 PSRS un 1 Latvijas čempiona titulu. Divas reizes laboja pasaules rekordu šķēpa mešanā — 1968. gadā tas bija 91,68 metri, bet 1972. gadā 93,80 metrus tāls. Latvijas rekordu šķēpmešanā labojis 10 reizes, trīs reizes labojis Latvijas rekordu arī desmitcīņā.

Ģimene

J. Lūsis bija precējies ar šķēpa metēju Elvīru Ozoliņu, 1960. gada Olimpisko spēļu čempioni.^[3] Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis ir bijis šķēpa metējs, piedalījās divās olimpiskajās spēlēs.^[4]^[5] Viņu kontā ir astoņi starti Olimpiskajās spēlēs, četras Olimpisko spēļu medaļas, seši pasaules rekordi, pieci Eiropas čempionu tituli.

Pasaules rekordi

Rezultāts	Datums	Vieta
91,98 m	1968. gada 23. jūnijs	Sārijervi, Somija
93,80 m	1972. gada 6. jūlijs	Stokholma, Zviedrija

Apbalvojumi un pagodinājumi

PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars
PSRS Nopelniem bagātais treneris
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis "Goda zīme"
Tautu Draudzības ordenis
LOK Goda zīme
1999: Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira)^[6]
2009: Ministru kabineta balva^[7]
2009: Balva par mūža ieguldījumu sportā^[8]^[9]
2014: uzņemts IAAF Slavas zālē

Izmantotā literatūra

Andris Staģis. Šķēpa karalis Jānis. Latvijas Olimpiskā komiteja, 2009.
Ilgvars Forands. Lielais liktenis. LIF, 2018.

Atsauces

↑ «Izstāde „Gadsimta leģenda. Šķēpmetējs Jānis Lūsis”». easyget.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
↑ Šķēpmetēja Lūša draugs atklāj jaunas detaļas par sportista veselību sejas.tvnet.lv 2019. gada 2. oktobrī
↑ «Elvīras Ozoliņas profils Sports Reference». sports-reference.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.^{[novecojusi saite]} (angliski)
↑ «Voldemāra Lūša profils Sports Reference». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā. (angliski)
↑ «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.
↑ «Triju Zvaigžņu ordenis». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
↑ «Jānis Lūsis saņem valdības augstāko apbalvojumu». olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
↑ «Jānis Lūsis saņems balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.^{[novecojusi saite]}
↑ «Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā piešķirs Jānim Lūsim». kasjauns.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Lūsis.

Olympedia profils (angliski)
LOK profils
Munzüger Sport profils (vāciski)
World Athletics profils (angliski)
Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
Biogrāfija
CVK profils Arhivēts 2016. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē.
Gramata21 profils^{[novecojusi saite]}
Lūsis saņems gada balvu par mūža ieguldījumiem Latvijas sportā^{[novecojusi saite]}
Dzīve šķēpa zīmē, sporto.lv

[1] «Izstāde „Gadsimta leģenda. Šķēpmetējs Jānis Lūsis”». easyget.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

[2] Šķēpmetēja Lūša draugs atklāj jaunas detaļas par sportista veselību sejas.tvnet.lv 2019. gada 2. oktobrī

[3] «Elvīras Ozoliņas profils Sports Reference». sports-reference.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.^{[novecojusi saite]} (angliski)

[4] «Voldemāra Lūša profils Sports Reference». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā. (angliski)

[5] «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.

[6] «Triju Zvaigžņu ordenis». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

[7] «Jānis Lūsis saņem valdības augstāko apbalvojumu». olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

[8] «Jānis Lūsis saņems balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.^{[novecojusi saite]}

[9] «Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā piešķirs Jānim Lūsim». kasjauns.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]