Jevgeņijs Bīrons
Jevgeņijs Bīrons (1914—1985) bija latviešu izcelsmes VDK darbinieks un PSRS diplomāts. Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs valdes loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1914. gada 19. oktobrī Kārļa Bīrona ģimenē, viņa tēvs darbojās Latvijas SPR valdībā, 1919. gadā aizbēga uz Krieviju, kur darbojās čekā, tad OGPU un NKVD . No 1935. līdz 1939. gadam J. Bīrons studēja Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā.
Pēc Otrā pasaule kara studēja neklātienē PSRS Ārlietu ministrijas Augstākajā diplomātiskajā skolā (1946–1949), mācījās zviedru valodu. 1948. gadā bija Latvijas PSR Ārlietu ministrijas Politiskās nodaļas atbildīgais referents, 1949. gadā viņu nozīmēja PSRS Ārlietu ministrijas rīcībā, kur strādāja par nodaļas vadītāja vietnieku PSRS Valsts drošības ministrijas padotībā Berlīnē. No 1952. gada februāra līdz 1953. gada aprīlim bija ieslodzīts Gulaga nometnē Kirovas apgabalā. Pēc Staļina nāves J. Bīronu 1953. gadā atbrīvoja, dzēšot sodāmību.
Atgriezies Rīgā, viņš strādāja par Latvijas Valsts Universitātes rektora referentu, 1957. gadā viņu atkal uzņēma PSKP un iecēla par Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības atbildīgo sekretāru, 1958. gadā par tās priekšsēdētāja vietnieku, 1964. gadā par Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs valdes locekli. Pēdējos dzīves gadus kopš 1980. gada Jevgeņijs Bīrons bija Ārzemju tūrisma pārvaldes Metodiskā kabineta vadītājs.[1]
Miris 1985. gada 19. septembrī.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ineta Lipša. VDK ietekme un LPSR ārzemju tūrisma iestāžu vadošais personāls: Vissavienības akciju sabiedrības Intūrists Rīgas nodaļa un tās operatīvā vadība (1957–1992) Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, 2017. 1051 lpp.
- ↑ timenote.info