Apvienotā valsts politiskā pārvalde

Apvienotā valsts politiskā pārvalde
	PSRS TKP Apvienotā valsts politiskā pārvalde; Объединённое государственное политическое управление при СНК СССР
Priekštecis	KSFPR IeTK Valsts politiskā pārvalde
Pēctecis	PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Izveidots	1923. gada 15. oktobrī
Likvidēts	1934. gada 10. jūlijā
Galvenā mītne	Lubjankas celtne, Maskava
Atrašanās vieta	PSRS;
Vadītājs	Felikss Dzeržinskis; (1923—1926); Vjačeslavs Menžinskis; (1926—1934)
Jumta organizācija	PSRS Tautas komisāru padome

PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde, pazīstama kā OGPU (krievu: Объединённое государственное политическое управление при Совете Народных Комиссаров СССР, ОГПУ при СНК СССР), bija Padomju Savienības valsts drošības iestāde. Izveidota no Krievijas SFPR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politiskās pārvaldes 1923. gadā pēc Padomju Savienības nodibināšanas 1922. gadā. 1934. gadā iekļauta PSRS Iekšlietu Tautas komisariātā kā Valsts drošības galvenā pārvalde.

Izveide

OGPU izveidota 1923. gada 15. novembrī ar PSRS Centrālās izpildkomitejas Prezidija rīkojumu, izmantojot par pamatu Krievijas SFPR, vienas no četrām 1922. gada 30. decembrī Padomju Savienību izveidojušajām republikām, valsts drošības iestādi — Valsts politisko pārvaldi (GPU). Par OGPU priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais GPU priekšsēdētājs Felikss Dzeržinskis.

Tiekot izveidotam visai PSRS kopīgai OGPU, kopīgs Iekšlietu Tautas komisariāts netika izveidots (līdz 1934. gadam), KPFSR IeTK turpināja darboties kā tiesībsargājošā (sabiedrības drošības uzturēšana, bandītisma un citu likumpārkāpumu apkarošana) iestāde KPFSR.

Darbība

OGPU darbības uzdevumi citu tiesību aktu starpā tika noteikti 1924. gada PSRS Konstitūcijā: cīņa pret kontrrevolūciju, spiegošanu un bandītismu. Bez noteiktajiem uzdevumiem pārvalde veica arī politiskās represijas. Pēc Konstitūcijas, pārvaldes priekšsēdētājs ietilpa PSRS TKP ar padomdevēja tiesībām, pārvaldes pārstāvis bija obligāts PSRS Augstākās tiesas plenārsēdes loceklis, Apvienotā valsts politiskā pārvalde vadīja savienoto republiku Valsts politiskās pārvaldes caur saviem pilnvarotajiem republiku Tautas komisāru padomēs, OGPU darbības tiesiskumu uzraudzīja PSRS Augstākās tiesas prokurors.

Līdzās republikāniskajām pārvaldēm KPFSR bija arī apgabalu pārvaldes.

1924. gadā PSRS CIK apstiprināja nolikumu, pēc kura OGPU administratīvais orgāns — Īpašā apspriede (Особое совещание) ieguva tiesības bez tiesas sprieduma piemērot izsūtīšanu (no valsts vai valsts iekšienē) un ieslodzīšanu koncentrācijas nometnēs līdz trim gadiem personām, kas iesaistītas vai turētas aizdomās par pretrevolucionāru darbību, spiegošanu, kontrabandu, naudas un vērtspapīru viltošanā, spekulācijās ar dārgmetāliem vai ārzemju valūtu. Tāpat tika noteiktas OGPU tiesības bez tiesas izskatīt naudas viltotāju un kontrabandistu lietas līdz pat nāvessoda piespriešanai.

OGPU izskatīja salīdzinoši nelielu daļu krimināllietu, bet salīdzinājumā ar tiesām biežāk piesprieda nāvessodu: 1924. gadā OGPU Tiesas kolēģija notiesāja 9362 personas, no tām nāvessods piespriests 650, visas KPFSR guberņu tiesas notiesāja 65 109, no tām nāvessods piespriests 615.

1925. gada oktobrī ar CIK lēmumu Sibīrija tika pasludināta par nelabvēlīgu rajonu bandītisma dēļ, decembrī OGPU ar īpašu rīkojumu atļāva Sibīrijas novada GPU izveidot trijnieku (troiku) ārpustiesas bandītisma lietu izskatīšanai līdz pat nāvessoda piespriešanai. Līdzīgus lēmumus (atļauja izskatīt lietas bez tiesas) CIK Prezidijs pieņēma attiecībā uz lietām, kas saistītas ar diversijām, dedzināšanu, spridzināšanu, avārijām un citām kaitnieciskām darbībām (1927. gada aprīlis), pret baltgvardiem, kontrrevolucionāriem, spiegiem un bandītiem (1927. gada jūnijs).

OGPU pakļautībā atradās īpašas nozīmes karaspēks. 1930. gadā ar slepenu PSRS CIK un TKP rīkojumu OGPU un tās vietējām iestādēm tika atļauts iecelt, atcelt, pārvietot milicijas un kriminālizmeklēšanas darbiniekus, kā arī izmantot savā darbībā šos darbiniekus un viņu aģentūru.

Struktūra

1927. gadā Apvienoto valsts politisko pārvaldi veidoja:

Kolēģija
Administratīvi organizatoriskā pārvalde
Slepeni operatīvā pārvalde
- Slepenā nodaļa (1929. gadā)
  - 1. iecirknis — anarhistu izsekošana
  - 2. iecirknis — meņševiku un bundiešu izsekošana
  - 3. iecirknis — eseru izsekošana, zemnieku pretpadomju darbības un Baltkrievijas un Ukraina nacionālistisko kustību apkarošana
  - 4. iecirknis — bijušo provokatoru, žandarmu, balto armiju pretizlūku, benžu, cietumsargu, pretpadomju ebreju grupu un partiju atklāšana
  - 5. iecirknis — inteliģences, jaunatnes, labējo partiju pretpadomju darbības apkarošana
  - 6. iecirknis — pareizticīgās baznīcas un citu konfesiju un sektu pretpadomju darbības apkarošana
  - 7. iecirknis — Aizkaukāza nacionālo partiju, Gruzijas meņševiku u.c. uzraudzība
  - 8. iecirknis — no VK(b)P izslēgto biedru, nelegālo partijas grupējumu pretpadomju darbības, strādnieku protesta kustības apkarošana
- Pretizlūkošanas nodaļa
- Īpašā nodaļa
- Informācijas nodaļa
- Ārzemju nodaļa
- Transporta nodaļa
- Austrumu nodaļa
- Operatīvā nodaļa
- Centrālās reģistrēšanas nodaļa
Ekonomiskā nodaļa
Kolēģijas īpaši pilnvarotais
Kolēģijas Īpašā apspriede
Tiesas kolēģija

OGPU ietilpa arī Īpašās nozīme zemūdens darbu ekspedīcija, sporta biedrība "Dinamo" u.c. Laika gaitā pārvaldes struktūra tika mainīta. 1930. gada aprīlī izveidota Nometņu pārvalde, kas tā paša gada oktobrī pārveidota par Nometņu galveno pārvaldi (Gulags). Tajā pašā gadā, tiekot likvidētam KPFSR IeTK, izveidota Milicijas un kriminālizmeklēšanas galvenā inspekcija, kopš 1932. gada — Strādnieku un zemnieku milicijas galvenā pārvalde.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apvienotā valsts politiskā pārvalde.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)