Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs

Vikipēdijas lapa

Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs bija Latvijas PSR sabiedriska organizācija, kas darbojās VDK pārraudzībā. To 1961. gadā izveidoja kā "Komitejas repatriācijas sekmēšanai un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs" Latvijas nodaļu Leonīda Rimjana vadībā, bet 1964. gada 10. septembra sēdē pārdēvēja par "Latvijas PSR Komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs". Par pirmajiem valdes locekļiem kļuva Leonīds Rimjans (priekšsēdētājs), Jevgeņijs Bīrons, Imants Lešinskis, Arvīds Darkevics, Rihards Zandersons, Ādolfs Talcis un Rihards Treijs.

No 1967. līdz 1970. gadam komiteju vadīja Žanis Zakenfelds, līdz 1976. gadam Imants Lešinskis. No 1964. līdz 1983. gadam Komitejas valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais bija Ādolfs Talcis.[1]

Biedrības dokumentos fiksētais mērķis bija atbalstīt ārzemēs dzīvojošo latviešu izcelsmes personu centienus attīstīt kultūras sakarus ar Padomju Latviju nolūkā dot savu ieguldījumu mierīgas līdzāspastāvēšanas, sadarbības un labu attieksmju veidošanā starp attiecīgām valstīm un PSR Savienību. Tās uzdevumos ietilpa arī propagandas aktivitātes kopā ar Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību.

Laikraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs turpināja izdot 1955. gadā dibināto avīzi "Dzimtenes Balss". 1965. gadā sāka iznākt literāras ievirzes pielikumi – "Svešuma Balss" un Amberland. Pēc dažiem gadiem parādījās polītiskas ievirzes pielikums "Svešatnes Atspulgi", ko vēlāk pārdēvēja par "Atziņām un Pārdomām".

1980. gadā jaunais pielikums "Atbalss" atvietoja visus iepriekšējos latviešu valodas pielikumus. Laika gaitā angļu valodas Amberland piedzīvoja pāris vārdu maiņas (Amberland – Latvia Today, Latvia Today). Pielikumi beidza iznākt 1988. un 1989. gadā.[2]

Biedrība pašlikvidējās 1991. gadā.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Anerauds. Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. Rīgaː Avots, 1981. — 109 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]