Jožefs Sēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jožefs Sēns
Szén József
Jožefs Sēns
Personīgā informācija
Dzimis 1805. gada 9. jūlijā
Valsts karogs: Austrijas impērija Budapešta, Austrijas impērija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1857. gada 13. janvārī (51 gads)
Valsts karogs: Austrijas impērija Budapešta, Austrijas impērija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Pilsonība Karogs: Austrija Austrija
Nodarbošanās šahists

Jožefs Sēns Vikikrātuvē

Jožefs Sēns (ungāru: Szén József; 1805. gada 9. jūlijs Budapešta1857. gada 13. janvāris Budapešta) bija Ungārijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izglītības bijis jurists, strādājis par ierēdni. Ar šahu sācis aizrauties Budapeštas kafejnīcā Café Worm. Jau jaunībā parādījis sevi kā labu šaha galotņu speciālistu, kādēļ laikabiedri viņu iesaukuši par ungāru "Filidoru".

No 1836. līdz 1839. gadam apceļojis Franciju, Vāciju un Angliju. 1836. gadā Parīzē ticis mačā ar tā laika spēcīgāko Francijas šahistu Luiju Šarlu de Laburdonē, kurš devis Šēnam priekšā bandinieku un divus gājienus. Šēns uzvarējis šo maču ar 13:12 (+13, -12, =0).

Pēc atgriešanās mājās 1839. gadā nodibinājis Budapeštas šaha klubu. Tajā pašā gadā Berlīnē zaudējis maču Kārlim Maietam ar 2½:3½ (+2, –3, =1). No 1842. līdz 1845. gadam piedalījies korespondencšaha mačā starp Budapeštu un Parīzi, kurā kopā ar Budapeštas šahistiem Johanu Leventālu un Vincenzu Grimmu abās partijās izdevies uzvarēt Parīzes šahistus. Šajā mačā ungāru šahisti pirmo reizi pielietojuši jaunu atklātni, kura vēlāk tika nosaukta par ungāru aizsardzību: 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Le7.

Atbalstījis Ungārijas 1848. gada revolūciju, pēc kuras sakāves Šēnam ticis aizliegts Ungārijā piedalīties jebkādās sabiedriskās aktivitātēs, ieskaitot šaha klubu darbību. Šis aizliegums tika atcelts tikai 1864. gadā jau pēc Šēna nāves.

Tomēr Šēns turpināja piedalīties šaha turnīros ārzemēs. 1851. gadā viņš zaudēja maču Lionelam Kizerickim ar 7:13. 1851. gadā Londonā piedalījies arī pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā, kurā savstarpējos mačos uzvarējis Bernhardu Horvicu ar 4:0 un Hjū Kenediju ar 4½:½, bet piekāpies turnīra uzvarētājam Ādolfam Andersenam ar 2:4.[1] 1852. gadā Vīnē nospēlējis neizšķirti maču ar Ernestu Kārli Falkbēru - 10:10 (+9, –9, =2). 1853. gadā Londonā zaudējis maču Danielam Harvicam ar 1½:3½ (+1, –3, =1).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]