Vincenzs Grimms
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Vincenzs Grimms (ungāru: Vince Grimm, vācu: Vincenz Grimm; 1800. gads Vīne — 1872. gada 15. janvāris Budapešta) bija Ungārijas šahists.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedzimis Vīnē, bet 1823. gadā pārcēlies uz Budapeštu. Savas dzīves laikā bieži mainījis profesijas un vaļaspriekus: bijis mākslinieks, mākslas priekšmetu tirgotājs, pianists, valodnieks, litogrāfs, kartogrāfs, kā arī pazīstams biljarda spēlētājs. Bijis arī 1839. gadā nodibinātā Budapeštas šaha kluba prezidents. No 1842. līdz 1845. gadam piedalījies korespondencšaha mačā starp Budapeštu un Parīzi, kurā kopā ar Budapeštas šahistiem Johanu Leventālu un Jožefu Sēnu abās partijās izdevies uzvarēt Parīzes šahistus. Šajā mačā ungāru šahisti pirmo reizi lietojuši jaunu atklātni, kura vēlāk tika nosaukta par ungāru aizsardzību: 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Le7.
Aktīvi atbalstījis Ungārijas 1848. gada revolūciju, tajā skaitā piedalījies Lajoša Košuta valdības banknošu drukāšanā. Pēc revolūcijas sakāves bijis spiests pamest Ungāriju. Apmeties Osmaņu impērijas pilsētā Alepo (tagad Sīrija), kur nodzīvojis vairākus gadus un pieņēmis islāmu. Mainījis arī savu vārdu uz Muradbejs. Ticis uzaicināts uz pirmo starptautisko šaha turnīru Londonā 1851. gadā, taču emigrācijas dēļ nav pieņēmis uzaicinājumu. Tikai 1868. gadā atgriezies Ungārijā.
Mūsdienās Grimma vārdā ir nosaukts atklātnes variants karaļa gambītā: 1. e4 e5 2. f4 exf4 3. Lc4 Dh4+ 4. Kf1 g5 5. Zc3 Lg7 6. d4 d6 7. e5.[1]