Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
| Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas Johanna Magdalena von Sachsen-Weissenfels | |
|---|---|
 | |
| Kurzemes un Zemgales hercogiene | |
|
Amatā 1730. gada 20. septembrī — 1737. gada 4. maijā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1708. gada 17. martā Veisenfelsa, Saksijas-Veisenfelsas hercogiste (mūsdienās Saksija-Anhalte  Vācija) |
| Dzīves vieta | Leipciga, Danciga |
| Miršanas dati |
1760. gada 25. janvārī Leipciga, Saksija (mūsdienās Vācija) |
| Dinastija | Vetinu dinastija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ferdinands Ketlers |
| Reliģija | luterticība |
Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas (vācu: Johanna Magdalena von Sachsen-Weissenfels, 1708–1760) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Ferdinanda sieva.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1708. gada 17. martā Veisenfelsas pilī hercoga Johana Georga un viņa sievas Saksijas-Eizenahas princeses Frederikas Elizabetes ģimenē. 1730. gada 20. septembrī 22 gadīgo princesi Johannu Magdalēnu Dancigā izprecināja 75 gadus vecajam Ferdinandam Ketleram. Tajā pašā gadā Kurzemes hercogiene atraitne Anna Ivanovna kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni un Kurzemes landtāgs Ferdinandu atzina par Kurzemes un Zemgales hercogu.
Hercogiene Johanna Magdalēna dzīvoja Dancigā līdz vīra nāvei 1737. gada 4. maijā, pēc tam pārcēlās atpakaļ uz Veisenfelsu, vēlāk uz Leipcigu, kur mira Septiņgadu kara laikā 1760. gada 25. janvārī. Viņas sarkofāgs atrodas Jaun-Augustusburgas pils kapelā Veisenfelsā.[1][2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|