Johanness Hevēlijs

Johanness Hevēlijs Johannes Hevelius Johanness Hevēlijs laikabiedra Daniela Šulca gleznā Personīgā informācija Dzimis 1611. gada 28. janvārī Danciga, Polijas-Lietuvas ūnija (tagad Gdaņska, Polija) Miris 1687. gada 28. janvārī (76 gadi) Danciga, Polijas-Lietuvas ūnija (tagad Gdaņska, Polija)

Zinātniskā darbība Zinātne astronomija Alma mater Leidenes Universitāte Sasniegumi, atklājumi Mēness kartogrāfijas pamatlicējs, septiņu jaunu zvaigznāju ieviesējs

Johanness Hevēlijs (latīņu: Johannes Hevelius, vācu: Johannes Hevel / Johann Hewelcke, poļu: Jan Heweliusz; dzimis 1611. gada 28. janvārī, miris 1687. gada 28. janvārī) bija Dancigas astronoms un birģermeistars. Tiek uzskatīts par Mēness kartogrāfijas pamatlicēju, kā arī ieviesa vairākas jaunus zvaigznājus, no kuriem septiņi tiek atzīti arī mūsdienās - Medību Suņi, Ķirzaka, Mazais Lauva, Lūsis, Vairogs, Sekstants un Lapsiņa.

Hevēlija observatorija 1640. gada gravīrā

Dzīvesgājums

Dzimis 1611. gadā Dancigā Bohēmijas izcelsmes aldara ģimenē. Mācījās tieslietas Leidenes Universitātē. Vēlāk ceļoja uz Franciju un Angliju, kur tikās ar Pjēru Gasendī, Marēnu Mersennu un Atanāsiju Kirheru. 1634. gadā atgriezās dzimtajā pilsētā un tur nodzīvoja līdz mūža beigām. 1635. gadā apprecēja divu māju īpašnieci Katerīnu Rebeški (Katharine Rebeschke), bet 1636. gadā iestājās aldaru ģildē, un kopš 1643. gada bija tās vadītājs.

Tomēr kopš 1639. gada Hevēlija galvenā interese bija astronomija. Uz savu trīs māju jumta viņš uzkonstruēja milzīgu Keplera teleskopu ar 45 m lielu fokusattālumu. Lai pārvietotu šo konstrukciju bija nepieciešama matrožu brigāde. Dažādos laikos observatoriju bija ieradušies apskatīt gan Polijas karalis Jans III Sobeskis, gan angļu astronoms Edmonds Halejs. Observatorijas izveidē Hevēliju konsultēja Roberts Huks un Džons Flamstīds. 1647. gadā Hevēlijs latīņu valodā publicēja darbu Selenographia, sive Lunae descriptio, kurā aprakstīta Mēness virsma, bet 1687. gadā - Firmamentum Sobiescianum sive Uranographia, kurā ieteica desmit jaunus zvaigznājus, no kuriem septiņi tiek atzīti mūsdienās.

1662. gadā mira Hevēlija sieva, un viņš apprecējās vēlreiz ar tirgoņa meitu Elizabeti Kopmani (Elisabetha Koopmann), kura palīdzēja Hevēlija pētījumos, bet pēc viņa nāves publicēja neizdotos rakstus, tāpēc bieži tiek uzskatīta par pirmo vēsturē zināmo sievieti - astronomi. 1679. gada 26. septembrī nodega Hevēlija observatorija, kur izdevās daļēji atjaunot. 1687. gadā, savā dzimšanas dienā, viņš 76 gadu vecumā mira. Apglabāts Dancigas Svētās Katrīnas baznīcā.

Piemiņa

Astronoma vārdā bija nosaukts Polijas kuģniecības kompānijas "Polijas okeāna līnijas" prāmis "MS Jan Heweliusz", kurš 1993. gada 14. janvārī pie Rīgenes salas nogrima. Traģēdijā bojā aizgāja 56 cilvēki, un tā kļuva par lielāko miera laiku kuģu katastrofu Polijas vēsturē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanness Hevēlijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)